Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis atzīmējis, ka 1941.gada 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām lappusēm Latvijas armijas vēsturē. "Šeit, Litenē, padomju okupācijas režīms ar viltu atbruņoja un arestēja vairāk nekā 500 Latvijas armijas virsnieku. Daļa no viņiem tika nošauti, daļa - izsūtīti uz Sibīriju. Padomju vara gandrīz pilnībā iznīcināja Latvijas armijas kodolu, bet nespēja salauzt latviešu karavīru garu," sacīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka izsūtītie karavīri dzimtenes mīlestību iznesa cauri Sibīrijai un atgriezās ar to Latvijā, lai ar savu padomu un aktīvu darbību iesaistītos Latvijas armijas atjaunošanā pēc brīvības atgūšanas.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, uzrunājot klātesošos, skaidroja, ka ik gadu 14.jūnijā ļaudis nenāk uz Litenes kapiem, lai krātu sirdī ļaunumu vai atriebības alkas, bet gan noplūkā pieminēt kritušos un aizdomāties par to, kas jādara, lai šādas traģēdijas nekad vairs neatkārtotos.
"Mēs visi atceramies aicinājumu palikt savās vietās, bet karavīri tajās traģiskajās dienās nebija savās vietās, viņiem nebija ieroču un iespēju aizstāvēt sevi un savu dzimteni. Jo karavīra vieta ir ierakumos, aizstāvot savu valsti," uzrunājot klātesošos, atgādināja NBS komandieris.
Viņš uzsvēra, ka patlaban Latvija ir daudz lielākā drošībā, nekā pirms 73 gadiem, jo valstij ir spēcīgi sabiedrotie. "Kopā ar mums ierindā stāv astoņu valstu virsnieki - tā ir mūsu drošības garantija. Bet arī mums pašiem ir jābūt gudriem un gataviem savu valsti aizstāvēt," piebilda Graube.
Gulbenē un Litenē notiekošajos komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumos piedalījās Vējonis, Graube, NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā koordinācijas grupa, regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi. Tāpat pasākumos piedalījās arī Latvijā izvietotie ASV armijas 173.kājnieku brigādes gaisa desanta vienības karavīri un ārvalstu aizsardzības atašeji.