Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāve Justīne Deičmane, saskaņā ar Satversmes tiesas (ST) uzdevumu un Ministru prezidenta rīkojumu, Valsts kancelejai jāsagatavo likumprojekts par tiesnešu darba samaksas sistēmas ieviešanu, kas nodrošina tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu un finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam. Likumprojektā jāparedz arī valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošana, lai atbilstoši Satversmē noteiktajiem varas dalīšanas principiem nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu atlīdzības sistēmu. Atlīdzības reformai jāstājas spēkā ar 2019.gada 1.janvāri.
Valsts kanceleja piedāvājums reformai paredz, balstoties uz veikto tiesnešu atlīdzību salīdzinājumu ar vidējo atlīdzību tautsaimniecībā starp dažādām valstīm, palielināt tiesnešu bāzes algu par vidēji 30%, vienlaikus palielinot arī prokuroru atalgojumu. Tādējādi tiks nodrošināta konkurētspējīga un amata prasībām atbilstoša atlīdzība, kas būtu līdzvērtīga līdzīgu amatu atlīdzībai citos varas atzaros un citās valstīs, uzskata Valsts kanceleja.
Vienlaikus paredzēts saglabāt esošos koeficientus, kas nosaka savstarpējo samēru starp tiesnešu un prokuroru algām, jo, kā skaidroja Valsts kancelejā, esošā attiecība starp amatiem jeb hierarhija ir veiksmīgi darbojusies un korekcijas nepieciešamas veikt tikai atsevišķiem amatiem.
Turpmāk algu pieaugumu paredzēts nodrošināt, izmantojot tādu algas indeksācijas mehānismu, kas nodrošina mēnešalgas faktiskās vērtības nesamazināšanos un atbilstību tautsaimniecības attīstības tempam - aizpagājušā gada vidējās algas tautsaimniecībā pieauguma un inflācijas rādītājus proporcijā 50%/50%. Šāda pieeja tiek izmantota Igaunijā, kā arī Latvijā pensiju indeksācijai, norādīja Valsts kancelejā.
Samaksas mainīgo daļu (piemaksas) paredzēts daļēji integrēt pamatalgā, nodrošinot atbilstošu motivāciju gan karjeras uzsākšanai, gan tās ilgstošai turpināšanai.
Šis piedāvājumu Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis šodien prezentēja Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē.
"Izstrādājot redzējumu tiesnešu un prokuroru atlīdzības reformai, bija jāatrod balanss starp vairākiem būtiskiem principiem - mazināt atšķirību starp jauno un ilggadējo tiesnešu atalgojumu, tādējādi motivējot jauno paaudzi kļūt par tiesnešiem, darba samaksu noteikt tik konkurētspējīgu, ka tā nodrošina tiesnešu finansiālo drošību un neatkarību, darba samaksā ietvert saglabāšanas mehānismu jeb atbilstību valsts ekonomiskajai izaugsmei. Vēl viens no Valsts kancelejas piedāvājumiem ir integrēt darba samaksas mainīgo daļu pamatalgā," norāda Citskovskis.
Pēc dalības Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē Valsts kancelejas pārstāvjiem būs jātiekas ar Tieslietu padomi un jāiesniedz likumprojekts Saeimā.
Kā ziņots, ST 2017.gada rudenī atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam. Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.
ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.
Tāpat vēstīs, ka Tieslietu ministrija 2019.gada budžetā papildus vēlas 30, 57 miljonus eiro, lai celtu tiesu darbinieku un prokuroru algas.
Tiesas nesargā vienkāršos cilvēkus
nožēlojami
Jukna