Finanšu ministrijas (FM) Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Ieva Vēja uzsver, ka eiro ieviešana piecu gadu laikā Latvijai ļāvusi parāda apkalpošanas izdevumus samazināt par 66 miljoniem eiro. "Augošie kredītreitingi un investoru uzticība nodrošināja valstij iespēju piesaistīt valsts budžeta un parāda saistību finansēšanai vajadzīgos resursus finanšu tirgos ar zemām procentu likmēm, kā rezultātā valsts parāda apkalpošanas izdevumi 2018. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, bija samazinājušies par 66 miljoniem eiro, atvieglojot budžeta līdzekļu pieejamību valsts drošībai, veselības aprūpei, izglītībai un citām valstij svarīgām jomām," sacīja Vēja.
FM ieskatā eiro ieviešanas būtiskākie pozitīvie ieguvumi ir neatgriezeniski novērstais nacionālās valūtas devalvācijas risks, valsts kredītreitingu pieaugums un tālāka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā. Tāpat FM pārstāve uzsver, ka nav piepildījušās bažas par strauju patēriņa cenu pieaugumu, tieši pretēji – inflācijas līmenis nākamajos gados pēc eiro ieviešanas Latvijā saglabājās zems.
Savukārt ekonomists un eirokritiķis Jānis Ošlejs paudis, ka eiro ieviešana nav attaisnojusi Latvijas cerības, ka ekonomika izlīdzināsies, palielināsies tirdzniecība un investīciju skaits, vēsta LETA. Viņš arī uzsvēris, ka Latvijā joprojām lielāko daļu preču un pakalpojumu realizē valstis, kas atrodas ārpus eirozonas.
Neapmainītas 785 tonnas
2014. gada sākumā latu apmaiņa pret eiro notika visai strauji, taču vēlākajos gados naudas apmaiņas temps ir neliels, Dienai stāsta Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Jānis Silakalns. Līdz 2018. gada beigām no apgrozības izņemti vien 39% lata monētu 28 miljonu latu vērtībā un 96% lata banknošu 938 miljonu latu vērtībā. Joprojām neapmainīti ir 341,8 miljoni monētu, kas svara izteiksmē ir 785 tonnas. No monētām visvairāk – 240 miljoni gabalu – ir neapmainīti mazie nomināli, proti, 1 un 2 santīmu monētas. No 1 lata monētām, ieskaitot īpašos vienlatniekus, neapmainīti ir 24,1 miljons gabalu, bet no banknotēm joprojām kaut kur glabājas visvairāk 5 un 20 latu naudas zīmju, attiecīgi 1,7 miljoni un 820 tūkstoši gabalu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 25. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams