Pētījuma gaitā veikti aprēķini, kuru izstrādātās prognozes rezultāti liecina, ka pēc pirmā gada, kad Latvijā tiktu ieviests UIN atliktais maksājums, ikgadējie nodokļu papildu ieņēmumi budžetā veidos no desmit līdz 18 miljoniem eiro.
Trešajā gadā nodokļu papildu ieņēmumu pieaugums būs no 346 līdz 416 miljoniem eiro, piektajā gadā no 781 līdz 960 miljoniem eiro, bet desmitajā gadā no viena miljarda 678 miljoniem līdz diviem miljardiem 37 miljoniem eiro.
Gada vidējais nodokļu papildu ieņēmumu pieaugums Latvijas budžetā desmit gadu periodā kopš UIN atliktā maksājuma ieviešanas brīža sastādīs no 840 miljoniem līdz vienam miljardam 21 miljonam eiro, norādīts pētījumā.
Pētījumā arī secināts, ka ievērojamu mikro un makro līmeņa finanšu un ekonomisko rādītāju pieaugumu, ieviešot UIN atlikto maksājumu, nodrošina tas, ka notiekošās ekonomiskās reakcijas un efekti cikliski atkārtojas. Savukārt ekonomiskie efekti nevis vienkārši pieaug, bet multiplicējas.
Tas nozīmē, ka ekonomiskā izaugsme notiek, bāzējoties ne vien uz ekonomiskā efekta lielumu pirmā cikla beigās, bet gan uz visu turpmāko ciklu summārā efekta lielumu.
UIN atliktā maksājuma ieviešana Latvijā ir aktuāla arī tāpēc, ka vidēja termiņa perspektīvā var beigties vai būtiski samazināties Latvijas projektu finansējums, ko nodrošina Eiropas Savienības (ES) fondi un programmas.
Pētījumā iegūtie dati arī liecina, ka UIN maksājuma pārnešana no uzņēmumu saņemtās peļņas uz sadalāmo peļņas daļu ļaus pilnā apjomā kompensēt ES fondu un programmu finansējuma izbeigšanos Latvijas projektiem, jo palielināsies Latvijas uzņēmumu investīciju aktivitāte un ārvalstu tiešo investīciju apjoms.
Pēc autora domām, pāreja no visas iegūtās peļņas aplikšanas ar nodokli uz dividendēs sadalāmās peļņas daļas aplikšanu ir ekonomiskās stimulēšanas metode, kas mudina privātos uzņēmumus nesadalīt, bet gan reinvestēt iegūto peļņu.
Vadoties pēc pētījumā iegūtiem rezultātiem, var secināt, ka UIN atliktā maksājuma ieviešana Latvijā kļūs par būtisku Latvijas ekonomikas izaugsmes faktoru, kā arī budžeta nodokļu papildu ieņēmumu avotu.
Ar visu pētījumu iepazīties var šajā saitē: RISEBA pētījums.
Jau vēstīts, ka pētījuma tiek pamatots līdz peļņas sadales brīdim atliktā UIN ieviešanas lietderīgums. Pētījumā ir veikta Igaunijas un Latvijas uzņēmumu uzņēmējdarbības aktivitātes un finanšu rādītāju, tiešo ārzemju investīciju apjomu un virknes makroekonomisko rādītāju salīdzinošā analīze laika periodam no 1996. līdz 2015.gadam. Tāpat ir aprēķināta iespējamā Latvijas iekšzemes kopprodukta papildu pieauguma un budžeta nodokļu ieņēmuma papildu pieauguma prognoze gadījumā, ja Latvijā tiktu ieviests UIN atliktais maksājums.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli.
Cita starpā tiek rosināts īstenots UIN reformu, pārskatot atbrīvojumus vai ieviešot reinvestētās peļņas 0% likmi. Tāpat puses uzskata, ka ir jāvienādo likmes ienākumiem, par kuriem tiek maksāts IIN un UIN.
...