Pētījuma pirmās daļas rezultāti liecina, ka salīdzinājumā ar marta pētījuma rezultātiem iedzīvotāji retāk kritiskas atbildes snieguši, vērtējot pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, respondentu ģimenes materiālo situāciju un valdības darbu, tomēr lielākā daļa iedzīvotāju joprojām uzskata, ka kopējā situācija valstī attīstās nepareizā virzienā.
Līdz ar to, ņemot vērā ilgstošo sabiedrībā valdošo pesimismu, pētījumā arī skaidrots, kas varētu uzlabot iedzīvotāju garastāvokli un ticību pozitīvai situācijas attīstībai turpmāk. Secināts, ka tipiskākā tendences ir vēlme pēc godīgas politikas un valsts pārvaldes, kā arī alkatības un mantrausības izskaušana.
Vienlaikus iedzīvotāji gan retāk uzskata, ka labklājība un situācijas uzlabošanās varētu būt atkarīga no viņiem pašiem un viņu rīcības.
Vairums aptaujāto norādījuši, ka Latvijas iedzīvotāji būtu laimīgāki, ja uzzinātu, ka politiķi kļuvuši godīgāki. Tai pašā laikā iedzīvotāju noskaņojumu spētu uzlabot arī ziņa, ka nav jāatmaksā Latvijai izsniegtais starptautiskais aizdevums.
Vērtējot, kādi netikumi būtu jāiznīcina Latvijas iedzīvotāju vidū, respondenti visbiežāk atzīmējuši alkatību, mantkārību un skaudību. Savukārt kā lielākās pretrunas sabiedrības uzskatos, kas kavē valsts attīstību, minēta nepatika pret korupciju. Vienlaikus gan iedzīvotāju pauduši gatavību nepieciešamības gadījumā dot amatpersonām kukuļus, kā arī vēlmi saņemt visas iespējamās sociālās garantijas, tai pašā laikā izvairoties no nodokļu maksāšanas.
Plašāki DnB NORD Latvijas barometra rezultāti un secinājumi tiks publiskoti pirmdien, 6. jūnijā.
Pētījumā iegūtos datus komentējuši DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode , Valsts kontroliere Inguna Sudraba, Eiropas Parlamenta deputāti Sandra Kalniete un Arturs Krišjānis Kariņš, kā arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un citi eksperti.
DnB NORD Latvijas barometrs, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.