PB pētījumā aplūkotas tādas saslimšanu jomas kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis un māšu un perinatālā veselība. Balstoties uz zinātnisko literatūru, pētījuma autori aplūko, vai labākus ārstēšanas rezultātus sasniedz tās slimnīcas un tie ārsti, kuri sarežģītas operācijas un procedūras veic biežāk.
Tā, piemēram, secināts, ka laikā no 2012.gada līdz 2014.gadam tikai viena slimnīca Latvijā - Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca - atbilda minimālajam apjoma standartam par 50 novērstiem vēdera aortas aneirisma gadījumiem gadā. Šajā periodā 11 slimnīcās 66 ķirurgi ārstēja 306 šādus vēdera aortas aneirisma gadījumus, tomēr tikai trīs ārsti veica šādu ārstēšanu ieteicamajā apjomā, proti, vairāk nekā desmit gadījumus gadā. Tomēr lielāko daļu jeb 66% šādu sarežģītu ārstēšanas gadījumu veica tādi ķirurgi, kuri ar to nodarbojas mazāk nekā piecas reizes gadā.
Pētījuma autori norāda, ka Latvijā zemi apjomi ir saistīti ar lielāku mirstību vēdera aortas aneirisma ārstēšanas gadījumā gan attiecībā uz slimnīcām, gan ārstiem. Tā, piemēram, 38 no 306 vēdera aortas aneirisma pacientiem nomira slimnīcā, 24 no šiem nāves gadījumiem notika zema apjoma slimnīcās, bet 36 no mirušajiem 38 pacientiem ārstēja zema apjoma ķirurgi jeb tādi ķirurgi, kuri šādas manipulācijas neveic bieži.
PB norāda, ka ņemot vērā šos rezultātus un nelielo vēdera aortas aneirisma operāciju skaitu gadā, piemērojot pareizu veselības aprūpes politiku, kas ņem vērā procedūru skaitu, nebūtu grūti panākt, ka visus gadījumus ārstē liela apjoma ārsti liela apjoma centros.
Savukārt attiecībā uz krūts vēža ārstēšanu secināts, ka no 2012.gada līdz 2014.gadam četras no sešām slimnīcām, kurās tika veiktas mastektomijas jeb krūts noņemšanas operācijas, atbilda ieteicamajam minimālajam šādu operāciju slieksnim. Aptuveni 64% šādu operāciju gadā tiek veiktas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijā zema apjoma slimnīcu pacientiem trīs reizes biežāk tika veikta radikāla mastektomija agrīnās vēža stadijās, proti, jau agrīnā stadijā tika veikta krūts noņemšana. Tā, piemēram, Austrumu slimnīcā minētajā laika periodā radikāla mastektomija agrīnās vēža stadijās tika veikta 18% pacientu, bet Liepājas slimnīcā - 100% pacientu.
Runājot par dzemdniecību, pētījuma autori norāda, ka visas Latvijas slimnīcas atbilst nacionālajam minimālajam standartam 200 dzemdības gadā. Kopumā no 21 slimnīcas, kas piedāvā šādu pakalpojumu, 14 slimnīcas tika klasificētas kā zema apjoma slimnīcas jeb tādas, kur tiek veiktas 260-960 dzemdības gadā. Tās visas ir pirmā līmeņa slimnīcas. Savukārt visvairāk jeb aptuveni 2125 dzemdības tiek veiktas Rīgas Dzemdību namā.
Pētījumā secināts, ka dzemdniecības sarežģījumi zema riska dzemdību gadījumā bija biežāk sastopami zema apjoma slimnīcās un aptuveni 30% zema riska gadījumu bija vismaz viens sarežģījums. Arī zemāka apjoma slimnīcās konstatēti augstāki nekoriģēti mirstības rādītāji nekā Rīgas Dzemdību namā.
Secinājumos autori norāda, ka Latvijā lieli slimnīcu un ķirurgu darba apjomi ir saistīti ar labāku aprūpes kvalitāti un zemākiem mirstības rādītājiem attiecībā uz vairākām procedūrām. Pētnieki arī norāda jomas, kurās selektīvi nosūtījumi varētu sniegt uzlabojumus.
PB norāda, ka minimālā apjoma standartu ieviešana Latvijā palīdzētu glābt dzīvības. Pētnieki iesaka konkrētu diagnožu pacientus no zema apjoma slimnīcām sūtīt uz augstāka apjoma ārstniecības iestādēm. Otra iespēja ir noteiktu nosūtījumu centru izveide, kas nozīmētu, ka visi pacienti tiktu nosūtīti uz augsta apjoma slimnīcām.
Jau ziņots, ka veselības ministre Anda Čakša pieļauj, ka nākotnē varētu tikt pārskatīts arī slimnīcu tīkls.
Taujāta, vai viņas plānos ir pārskatīt slimnīcu tīklu un funkcijas, Čakša intervijā aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka tiek gaidīts PB ziņojums par jauno pakalpojumu pārklājumu Latvijā. "Šis ziņojums noteikti nesīs izmaiņas arī slimnīcu tīklā, tomēr izmaiņas nav gaidāmas vienā dienā," norādīja ministre.
Politiķe skaidroja, ka sākotnēji ir skaidri jāapzina, kāda veida un līmeņa pakalpojumi tiek sniegti konkrētās slimnīcās, proti, kur tiek sniegta neatliekamā palīdzība, kur - augstāka līmeņa pakalpojumi. Līdz ar to pats būtiskākais ir saglabāt pakalpojumu pieejamību visā Latvijā.