Eidžisms ir uz stereotipiem un sociālām gaidām balstīti aizspriedumi, ko piemērojam dažādiem vecumiem un kas ietekmē tā saukto sociālo vecumu – sociālu pozīciju un lomas, ko sabiedrībā ieņem indivīds noteiktā dzīves posmā. Eidžisms cieši mijiedarbojas ar dzimumu, ādas krāsu, etnisko piederību vai sociālekonomisko statusu, kas nozīmē, ka vienas vecumgrupas cilvēki eidžismu var izjust ļoti atšķirīgi.
“Eidžisma galējā forma ir cilvēku diskriminācija, kas izriet no mūsu gaidām vai stereotipiem”, skaidro sociālantropoloģe Anna Žabicka un min ekspektāciju piemērus: “Mūsu sabiedrībā ir, piemēram, diezgan lielas gaidas pret trīsdesmitgadīgām sievietēm saistībā ar reproduktivitāti. Tāpat valda gaidas pret cilvēka nodarbinātību vecuma posmā no 20 līdz 30 gadiem, ka jābūt it kā ar pieredzi, paveikušam konkrētus darbus. Šī ir cilvēku grupa, kas izjūt diskrimināciju darba tirgū – no viņiem prasa pieredzi, kuras vēl nav, jo jaunietis bieži vien vēl ir mācīšanās procesā. Rodas nesakritība starp to, ko gaida un kas patiesībā ir. Tā veidojas stereotipi par izpausmēm konkrētā vecumā, un te varam runāt ne tikai par gados vecākiem cilvēkiem, bet arī par citām vecuma grupām.”
Aptaujas dati rāda, ka gadu skaits ir bijis šķērslis dažādiem plāniem un aktivitātēm, jo katrs trešais Latvijas iedzīvotājs no kaut kā ir atteicies tieši savu gadu dēļ. Vecuma dēļ cilvēki visbiežāk atteikušies no izklaidēm (54%), karjeras (21%), izglītības (21%) un mīlestības (21%).
"Jāatzīmē, ka pēdējā laikā pieaug stereotipi saistībā tieši ar vecāka gadagājuma cilvēkiem. To var lielā mērā saistīt ar to, ka Eiropā, Ziemeļamerikā un Japānā sabiedrība strauji noveco. Tas rada spiedienu uz mūsu kā sabiedrības gaidām pret valsti: ko ar to darīsim? Valsts savukārt izjūt spiedienu saistībā ar nākotni, kas nozīmētu citādāk veidot valsts budžetu, pielāgot pakalpojumu klāstu citai vecuma dinamikai un, manuprāt, ar to mums neiet labi. Līdz ar to rodas dažādi saspīlējumi gan starppaaudžu attiecībās, gan tajā, ko sagaidām no valsts. Turklāt parādās jauni eidžisma paveidi, kas nav saistīti tikai ar to, ka “cilvēks netiek līdzi laikam” – mēs raugāmies uz senioriem kā uz valsts nākotnes apdraudējumu. Pensionēšanās vecums pieaug, ir jāpārstrukturē valsts nodarbinātības un pakalpojumu iekārta un jāmēģina kompensēt demogrāfisko plaisu. Straujā novecošanās rada ekonomisko slogu un kaut kādā ziņā arī sociālo slogu, saspīlējumu, stereotipus. Vienlaikus gana daudz vecuma posmā 65+ ir sociāli aktīvi un nodarbināti, kaut vai pieskatot mazbērnus, līdz ar to ir potenciāls, lai šos saspīlējumus mazinātu," piebilst A. Žabicka.
“Kā rāda aptaujas dati, mūsdienās vēl joprojām valda izteikti stereotipi par to, ko piedien vai nepiedien darīt konkrētajā vecumā, un tas bieži vien rada mākslīgas barjeras. Turklāt, kā redzams, no vecuma diskriminācijas cieš ne tikai seniori, bet arī jaunieši. Mēs vēlamies šo jautājumu aktualizēt un likt par to mūsu sabiedrībai aizdomāties, jo pasaule ir mainījusies. Ir normāli, ka 50 gadu vecumā cilvēki turpina studēt vai aktīvi nodarbojas ar sportu, ir normāli, ka jaunietis var būt kompetents un zinošāks par dažādiem digitālo tehnoloģiju risinājumiem. Patiesībā modernās tehnoloģijas ir pavērušas cilvēkiem citas iespējas – jaunietis jau vidusskolas laikā var digitālajā vidē attīstīt savu biznesu un pelnīt vairāk nekā viņa vecāki, bet seniori var izmantot dažādas digitālās platformas, lai izglītotos un baudītu izklaidi. Protams, senioru gadījumā ir svarīgi nodrošināt zināmus apstākļus, lai to varētu realizēt. Kā mēs uzņēmumā sakām – ja tev ir internets, tu esi tik jauns, cik tu vēlies būt, jo iespējas ir bezgalīgas,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.
“Tele2” ar sociālās kampaņas palīdzību vērš Latvijas iedzīvotāju uzmanību eidžismam un tam, kā aizspriedumi par vecumu ierobežo katru individuāli un attiecības ar citiem. Kampaņas ietvaros ar savu viedokli dalīsies sociālantropoloģe Anna Žabicka, mediatore Ilze Dzenovska, organizāciju psihologs Reinis Lazda un Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene. Vairāki cilvēki dalīsies arī ar pieredzes stāstiem, aicinot cilvēkus apzināties eidžisma aktualitāti Latvijā un ar personisko pieredzi iedvesmojot citus pārvarēt dažādus ar vecumu saistītus pieņēmumus.
Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais atklāj, vai kļūt par direktoru 26 gados ir par agru.
Vai 17 gadus vecumā var uzsākt veiksmīgu biznesu? Kristiāns Lancmanis (25 gadi) savu pirmo ideju sāka realizēt vēl pirms bija tiesīgs dibināt uzņēmumu – tolaik uzsāktais apģērbu aizsargmaisu bizness plaukst vēl joprojām.
Ikviens var aizpildīt testu un uzzināt savu interneta vecumu.