Pētnieki iesaka attīstīt esošo Aizkraukles novada vidusskolu, kurā mācības varētu sākt arī jaunpienācēji no reorganizējamās Jaunjelgavas un Valles vidusskolas.
Samazinoties iedzīvotāju un līdz ar to arī skolēnu skaitam, Jaunjelgavas vidusskolu ieteikts pārveidot par sākumskolu. Pētnieki uzskata, ka augstais obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss, kas sasniedz 62,6%, nevar tikt uzskatīts par argumentu, lai vidusskolas pastāvēšana ar gandrīz astoņkārt zemāku skolēnu skaitu par kritērijos noteikto būtu ekonomiski pamatota. Autori paredz, ka vidusskolēni mācības turpinās netālu esošajā un ērti sasniedzamajā Aizkrauklē.
Pētījuma autori norāda, ka mežainajā un reti apdzīvotajā Sēlijas vidienē 24 līdz 30 kilometru attālumā cita no citas atrodas trīs līdzīga izmēra mazpilsētas - Viesīte, Aknīste un Nereta. Katrā no tām joprojām ir vidusskola, lai gan skolēnu skaits 10.-12.klašu posmā visās jau noslīdējis zem 50. Tā kā depopulācija strauji turpinās un līdz ar to sarūk skolēnu skaits, no ekonomiskā viedokļa uzturēt visas trīs vidusskolas nav nekāda pamata.
Vienkāršākais risinājums būtu virzīt šo vidusskolu audzēkņus uz Jēkabpils un Aizkraukles vidusskolām, tomēr ievērojamā attāluma dēļ, kāds šādā gadījumā skolēniem no Neretas būs jāmēro gan uz Aizkraukli, gan Jēkabpili, ir vērts mēģināt saglabāt vidusskolu Neretā, pauduši pētnieki. Par labu šādai izvēlei kalpo arī šīs skolas augstais sekmju līmenis, sakārtotā infrastruktūra, kā arī asfaltētā ceļa savienojums gan ar Viesīti, gan Aknīsti, kamēr starp pēdējām divām tiešais savienojums iespējams tikai pa zemesceļu. Tas palielina varbūtību, ka daļa reorganizējamo Viesītes un Aknīstes vidusskolu audzēkņu varētu izvēlēties turpināt mācības nevis Jēkabpilī, bet daudz tuvāk esošajā Neretā. Izvēli par labu Neretai jau veikuši divi Valles vidusskolas, kurā šogad netika atvērta 10.klase, skolēni. Ņemot vērā minēto, attīstības scenārijā pieļauta varbūtība, ka Neretas vidusskola spēj nodrošināt attālām teritorijām noteikto skolēnu skaitu. Gala lēmums par Neretas vidusskolas nākotni būtu jāpieņem pēc trīs gadiem, vērtējot situācijas attīstību.
Lai gan Koknese atrodas tikai 13 kilometru attālumā no Aizkraukles un vidusskolēnu skaits tajā nav pietiekams, lai nokomplektētu paralēlklases, ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā veiktas lielas investīcijas, izveidojot mūsdienīgu sporta infrastruktūru, skolā ir pietiekami augsts izglītības līmenis, bet ciemā un tā apkārtnē darbojas vairāki veiksmīgi uzņēmumi, ir pamats saglabāt Kokneses vidusskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka skolēnu skaits varētu pieaugt līdz 129, secinājuši pētījuma autori. Izglītības iestādes skolēnu skaitu varētu palielināt jaunpienācēji no reorganizējamās Pļaviņu ģimnāzijas un Ērgļu vidusskolas Sausnējas pagastā, ļaujot izveidot arī paralēlklases.
Tāpat pētījumā ieteikts attīstīt Andreja Upīša Skrīveru vidusskolu, neraugoties uz nedaudz nepietiekamo vidusskolēnu skaitu, jo tā izglītības kvalitātes ziņā ir starp labākajām lauku skolām Latvijā ar potenciālu piesaistīt skolēnus no citām skolām. Jau tagad tās vidusskolas klasēs mācās bērni no Aizkraukles, Jumpravas, pat no Vietalvas un Iršiem. Skrīveru vidusskolai ir viens no augstākajiem OCE un dabaszinātņu eksāmenu indeksiem starp lauku skolām. Lai arī skola atrodas tuvu Aizkrauklei, vismaz tuvākajā nākotnē Skrīveru vidusskolai ir potenciāls saglabāt savu statusu, secināts pētījumā. Skrīveru vidusskola atrodas blakus piepilsētas dzelzceļa stacijai, kas uzlabo tās sasniedzamību arī no tālākām apdzīvotām vietām.
Savukārt Jumpravas vidusskolu pētnieki iesaka pārveidot par sākumskolu. Autori paredz, ka puse vidusskolēnu mācības turpinās divās skolās, kas ērti sasniedzamas arī pa piepilsētas dzelzceļu: puse Skrīveros, bet otra puse Lielvārdē. Ierosinājuma pamatotību apstiprina arī nesenais pašvaldības lēmums neatvērt 10.klasi šajā mācību gadā.