"Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās jeb tā saucamā simtlatnieku programma ir bijusi ļoti nepieciešams atbalsts, kas ļāvis pārdzīvot grūtos brīžus, kuros nonāca daudzas Latvijas ģimenes pasaules finanšu krīzes dēļ," pirmdien programmas izvērtējuma pasākumā sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele.
Ar 18% iekšzemes kopprodukta kritumu 2008.gada krīze Latviju skāra smagāk nekā jebkuru citu Eiropas valsti. Lai samazinātu lejupslīdes ietekmi uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām, valstī ieviesa ārkārtas sabiedrisko darbu programmu "Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās". Tajā varēja iesaistīties zemu kvalificēti bezdarbnieki, kuri nesaņēma bezdarbnieka pabalstu.
Administratīvie dati uzrāda labu sniegumu ar 110 000 bezdarbniekiem izveidotām darbavietām, kopš 2009.gada iesaistot aptuveni 70% no cilvēkiem, kas bija izteikuši vēlmi piedalīties.
Lai noskaidrotu, vai programma sasniedza vismazāk aizsargātos iedzīvotājus un cik efektīvi šī programma nodrošināja, ka viņi nenokļūst vēl dziļākā nabadzībā, PB no 2010. gada decembra līdz 2011.martam aptaujāja 3000 mājsaimniecību ar vairāk nekā 9000 mājsaimniecību dalībniekiem. Apsekojuma rezultāti ļauj secināt, ka nabadzības riskam vairāk ir pakļautas tieši mājsaimniecības ar vairāk bērniem, kas vienlaikus guva labumu no vecāku dalības programmā.
Ņemot vērā, ka ceturtā daļa no pašreizējiem programmas dalībniekiem bija jau iepriekš iesaistīti programmā un 64% pieteicās uz atkārtotu dalību, tādēļ, ka trūka citu iespēju darba tirgū, PB pārstāvji uzskata, ka darba praktizēšana Latvijā ir ļoti nepieciešama kā sociālās drošības tīkla sastāvdaļa, kas jāturpina, kamēr stabilizēsies situācija darba tirgū.
Neskatoties uz to, ka būtiski ir pievērsties jautājumam par bezdarbnieku aktivizāciju, PB vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas gadījumā pašreiz nevar runāt par pabalstu atkarību, jo vēl arvien ir ļoti neliels no jauna reģistrētu vakanču skaits.
F.