Lai izvērtētu līdz šim paveikto, Iekšlietu ministrija izstrādājusi informatīvo ziņojumu. Tas uzmanību vērš uz vairākām problēmām, kam joprojām nepieciešami risinājumi.
Ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs stāsta, ka nereti pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas pārvietotie patvēruma meklētāji pamet Latviju. Ministrijā skaidro, ka Latvijai tas nozīmē atkārtotās pārvietošanas risku. Ja šīs personas ārvalstīs identificē, tās nosūta atpakaļ. Līdz šim tādi bijuši divi gadījumi. Trofimovs piebilst, ka šādās situācijās problēmas rodas ar mājokli, jo statusu ieguvuši cilvēki Muceniekos vairs nedrīkst atrasties, savukārt Rīgā nav nevienas naktspatversmes vai krīzes centra, kur var palikt visa ģimene. Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Aija Bauere atzīmē, ka daļa no Mucenieku centrā nonākušajiem patvēruma meklētājiem sarunās atklāti atzīst, ka Latvijā nevēlējās nokļūt, tāpēc negatavojas te palikt un plāno doties uz citām valstīm.
Problēmas ar mājokli ir arī viens no iemesliem, kāpēc šie cilvēki izlemj Latviju pamest. Ministrijā skaidro, ka sociālajiem darbiniekiem un mentoriem ir minimālas iespējas sniegt palīdzību mājokļa atrašanā, jo ar esošo pabalsta apmēru ir samērā grūti vai pat neiespējami atrast dzīvesvietu, jo vairumā gadījumu potenciālajam īrniekam jānodrošina pirmā īres maksa divkāršā apmērā. Bauere gan uzsver, ka tikai ar mājokli visas problēmas atrisināt nevar. To pierādījis septembrī uzsāktais pilotprojekts. Lai patvēruma meklētājiem palīdzētu nodrošināt mājokli, piešķirti 5000 eiro. Līdz šim dzīvesvieta atrasta divām ģimenēm Rīgā un vienai Jelgavā. Taču fondā novērots, ka, apmaksājot īri un pat komunālos maksājumus, problēma nav atrisināta. Blakus dzīvesvietai jānodrošina arī darbs, izglītības iestāde bērniem, veselības aprūpe, iespēja mācīties latviešu valodu, sociālā palīdzība un citi pakalpojumi.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 15. novembra, numurā!
reptilis
ļuļa
Lai