Pašvaldību savienība piekrīt parakstīt vienošanās un domstarpību protokolu ar Ministru kabinetu

LPS nepiekrita protokolā noteiktajam, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums tiek mainīts - 80% pret 20% par labu pašvaldībām, līdz ar to tā palikusi kā domstarpība, ko LPS plāno izdiskutēt Saeimā.

Sēdes laikā izskanēja gan kritika par nozarēm, kurām valdība plāno piešķirt papildu finansējumu nākamajā gadā, gan arī tika izteikts atbalsts sagatavotajam budžeta projektam. Pierīgas pašvaldības kritizēja, ka tām pēdējos gados finansējums ir tikai atņemts, savukārt slogs tiekot radīts arvien lielāks, jo iedzīvotāju migrācija uz Rīgu un Pierīgu neesot apstājusies. 

Liepājas mēra vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) un Madonas novada mērs Andrejs Ceļapīters (Vienotība) izteica atbalstu valdības sagatavotajam budžeta projektam un aicināja atbalstīt protokola parakstīšanu. Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka budžets ir sabalansēts, un nodrošinās pašvaldību līdzsvarotu attīstību. Ceļapīters arī uzteica mēģinājumus risināt jautājumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu.

Valmieras mērs Jānis Baiks noraidīja apgalvojumus, ka iedzīvotāji pārceļas tikai uz Pierīgu vai Rīgu - arī Valmierā, lai gan dzīvojamais fonds nav samazinājies, cilvēkiem neesot, kur dzīvot. "Attīstība notiek arī reģionos, ne tikai Pierīgā," viņš uzsvēra. 

Rīgas domes pārstāvis LPS Dainis Turlais (Gods kalpot Rīgai) aicināja pievērst uzmanību tam, lai tiek runāta skaidra valoda un uzrādīti skaidri skaitļi, piemēram, par finanšu izlīdzināšanu vajadzētu skaidri norādīt, kas ir maksātāji un kas ir finansējuma saņēmēji. "Tie, kas pelna, nav mierā, ka viņiem par daudz atņem, bet tie, kas nepelna, saka, ka viņiem par maz dod. Tas radītu skaidru situāciju par to, kas kuram un cik maksā," pauda Turlais. Viņš brīdināja, ka var nonākt līdz situācijai, kad Rīga nebūs ieinteresēta attīstīt ekonomiku, jo no tā neko neiegūs. 

Tomēr arī viņš aicināja parakstīt protokolu, apņemoties strādāt pie jautājumiem, par kuriem nav vienprātības.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) atbildot uz pašvaldību pārstāvju komentāriem, uzsvēra, ka ir jāapzinās, ka kādam tiks noņemts, bet kādam tiks pielikts. Viņa pateicās par konstruktīvo sadarbību, kāda līdz šim bijusi ar LPS. Premjerministre solīja, ka Finanšu ministrija no nākamā gada sāks strādāt pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izstrādes, lai pusgada laikā darbs būtu paveikts. 

Straujuma arī uzsvēra, ka pašvaldībām vienlaikus ir jāapzinās, ka konkurētspēja un reģionu attīstība zināmā mērā ir vērstas viena pret otru. Katrai valstij ir izvēle, cik tālu atbalstīt reģionus, lai valsts nepaliktu tukša. Tas reizē nozīmē, ka kaut kas tiek noņemts no attīstības centriem, viņa skaidroja. 

Balsojumā par protokola parakstīšanu lielākā daļa pašvaldību pauda pozitīvu nostāju, savukārt LPS priekšsēdis balsojumā atturējās, uzsverot, ka viņš ir apvienības priekšsēdētājs. 

Pēc balsojuma zālē izskanēja aplausi un notika protokola parakstīšana. Parakstot protokolu Straujuma izteica pateicību, savukārt Jaunsleinis jokoja, ka LPS variantā ir ierakstīti 86% iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcija par labu pašvaldībām.