Viņš atgādina, ka klimata pārmaiņas vairs nav nākotnes jautājums, bet gan notiekošs process tagadnē. Tāpēc ir būtiski ne tikai mazināt klimata pārmaiņas, bet arī stratēģiski plānot un nodrošināt adaptācijas pasākumus dažādās tautsaimniecības jomās valstiskā līmenī.
Viena no galvenajām problēmām ir siltumnīcefekta gāzu emisiju koncentrācijas pieaugums atmosfērā, kā ietekmē paaugstinās globālā vidējā gaisa temperatūra. Savukārt tas kopā ar nokrišņu daudzuma, jūras līmeņa un vētru biežuma izmaiņām būtiski ietekmēs gan dabisko vidi, gan cilvēku sabiedrību.
Klimata pārmaiņas ietekmē arī Latviju - ir mainījušās ekstremālās gaisa temperatūras - palielinās karstuma viļu periodu garums, biežāk ir novērojamas tropiskās naktis. Tāpat lielākajā daļā valsts teritorijas ir samazinājies sala dienu skaits, ziemā sniegs biežāk mijas ar lietu, bet vasarā intensīvākas kļuvušas pērkona lietusgāzes.
Eksperti norāda, ka klimata pārmaiņas pavisam novērst nav iespējams, taču ir jāspēj ierobežot to apjoms, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai globālā sasilšana neradītu neatgriezenisku kaitējumu. Tāpat ir nepieciešama piemērošanās klimata pārmaiņu izraisītajām sekām.
Pasaules meteoroloģijas dienu atzīmē kopš 1961.gada. Katru gadu Pasaules meteoroloģijas dienā tiek noteikta konkrēta tēma, kas akcentē konkrētā gada aktualitātes. Šī gada tēma ir "Karstāks, sausāks, mitrāks. Apzinies nākotni". Tā izvēlēta, lai uzsvērtu klimata pārmaiņu realitāti un aicinātu uz steidzamu rīcību, kas vērsta uz klimatu ietekmējošā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšanu.