Pasaules latviešu zinātnieku kongress: Viedvalsts pamatā ir cilvēks

"Viedierīces ir instrumenti, kurus vada viedie prāti, viedie cilvēki," diskusijā sacīja bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers, norādot, viens vārds, proti, viedvalsts, neatrisinās visas problēmas. Arī Laimdota Straujuma (Vienotība) norādīja, ka pamatā tomēr ir cilvēki, kas tad šīs inovācijas spēj ienest citās nozarēs. 

Latvijas Universitātes profesore Žanete Ozoliņa norādīja - viedvalsts sistēma paģēr, ka valsts atver gan savas fiziskās, gan mentālas robežas, lai tad starptautiskajā vidē varētu tikt veidot vieda nākotne. Viņa gan atzīmēja, ka arī daudzas tradicionālās valstis, kurām, iespējams, pieder arī Latvija, vēlas izmantot citu valstu atvērtību, lai celtu savu labklājību. Taču pētniece vaicā, kas notiks, ja visas valstis izvēlēsies noslēgties? Viņasprāt, ir paredzēta izšķiršanās, kāda tad būs tā nākotne. Viņa skaidroja, ka ir

jābūt balansam gan starp viedu sabiedrību un viedu valdību, gan starp viedu uzņēmējdarbību un viedu valsti, proti, viena joma nevar būt bez otras. 

SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde arī uzsvēra, ka pamatā ir cilvēks, kas spēj tehnoloģijas izmantot, bet uzmanību vērsa arī uz uzņemējdarbības vidi, kur inovāciju pielietojumā Latvija atpaliekot. "Šo tehnoloģiju priekšrocības netiek pilnībā izmantotas industriālajā nozarē – ir liels neizmantotais potenciāls, 24%, ko varētu vēl uzlabot," norādīja Binde. 

Viņš kā iemeslus stagnācijai minēja iespējamo speciālistu trūkumu, kuri pārzinātu gan konkrēto nozari, gan informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tāpat, viņaprāt, arī būtisks kavēklis ir uzņēmēju negatīvā un noraidošā attieksme. Viņš demonstrēja grafikas, kas liecina, ka uzņēmēji pārāk lēni adaptējas, tādējādi plaisa palielinās un uzņēmēji zaudē. 

"Latvijas ekonomikas un ražošanas produktivitāte atpaliek no vidējā Eiropas Savienības līmeņa. Izdzīvos nevis stiprākais vai inteliģentākais, bet tas, kurš pielāgosies pārmaiņām," uzsvēra Binde un piebilda, ka jebkuru transformāciju pamatā ir spēja adaptēties.

Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas institūta direktors profesors Jānis Grabis skaidroja, ka uzņēmējus, iespējams. arī kavē potenciālie riski un izmaksas, kas rodas līdz ar jauno risinājumu ieviešanu. Kā risinājumu viņš minēja kompetenču centrus. Viņaprāt, pamatā ir sadarbība un uzticēšanās, kur uzņēmēji sadarbojas ar universitātēm un pētniekiem. 

"Izglītība ir tā visa pamatā, lai varētu visas jaunās tehnoloģijas ieviest. Cilvēki jauninājumus pieņems, ja viņi sapratīs, kā tie darbojas, tāpēc tas, kas notiek izglītības sistēmā, ir kritiski svarīgi," sacīja Grabis. 

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš vērsa uzmanību uz pieeju atvērtajiem datiem, kas ļauj pētniekiem un uzņēmumiem tos izmantot izpētei un pakalpojumu radīšanai. 

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uz Pasaules latviešu zinātnieku kongresu pulcējas vairāk nekā 750 dalībnieku no 24 pasaules valstīm, lai dotu savu ieguldījumu valsts un sabiedrības attīstībai nozīmīgos jautājumos, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija.

Jāatgādina, ka Diena uzsākusi projektu Nepieslēgtie, kurā meklēs atbildes uz jautājumu - kā dzīvo tā piektdaļa iedzīvotāju, kuriem nav pieejams nekāda veida interneta pieslēguma un kuri tādējādi faktiski izmesti aiz kuģa Viedvalsts Latvija borta. Ja zini kādu vietu, kur Latvijā nav pieejams nekāda veida - ne kabeļu, ne bezvadu - internets, atzīmē šo vietu interaktīvajā kartē ŠEIT.