LOK juridiskais dienests atzinis, ka ne faktisks, ne šķietams interešu konflikts nepastāv, jo Ž. Tikmers nav valsts amatpersona. Saeimas Sporta apakškomisijā tika rosināts šo kļūdu labot un noteikt LOK vadībai šādu statusu, lai turpmāk varētu piemērot interešu konflikta regulējumu.
Saeimas Sporta apakškomisijā, kur šo jautājumu skatīja, pats Ž. Tikmers nepiedalījās veselības problēmu dēļ. Viņš iepriekš paudis, ka pamats visam ir Latvijas Basketbola savienības, kas iesaistījās šīs lietas izgaismošanā, vēlme nomelnot LOK vadītāju.
Arī LOK Juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis centās kliedēt aizdomas par interešu konfliktu, norādot, ka nekas tāds nav konstatēts. Viņš arī atsaucās uz LOK Interešu konflikta vadlīnijām, kas ir pat stingrākas par interešu konflikta likumā noteikto.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītāja Ginta Ozola norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienests apstiprinājis, ka attiecībā uz LOK ir piemērojams interešu konflikta regulējums un tā amatpersonas atzīstamas par valsts amatpersonām.
Rihards Kols (NA) vērsa uzmanību uz «sakritībām» šajā situācijā, kas cieši saistītas ar nozares batālijām un vēlmi pārstrukturizēt finansējumu. Arī Oļegs Burovs (LPV) tajā saredz labi organizētus soļus, lai atbrīvotos no LOK prezidenta un, visticamāk, atvērtu durvis bijušajam IZM Sporta departamenta vadītājam Edgaram Severam, kurš kopš marta ministrijā vairs nestrādā. Arī par bijušo ministri Anitu Muižnieci tiekot runāts, ka viņai vajag amatu.