"Patiesā priekā sveicu visus jūs, dārgie tēvi, brāļi un māsas, diženajos un pestījošajos mūsu Kunga Dieva un pestītāja Jēzus Kristus piedzimšanas svētkos. Lai jaunais gads būtu miera, mīlestības un labklājības gads. Dieva svētība, vissvētās Dieva dzemdētājas aizstāvība un mana virsgana svētība lai ir ar jums visiem," savā apsveikumā svētkos saka Metropolīts.
Viņš norāda, ka pēc Dieva žēlastības sākušās diženās un svētās Kristus Piedzimšanas svētku dienas. Vairāk nekā pirms divtūkstoš gadiem nelielajā Bētlemes pilsētā piedzima Kristus. Pestītāja nākšana pasaulē ir mūsu pestīšanas aizsākums. Bezmiesīgais Dievs ietērpjas cilvēka miesā. Nemirstīgais nāk pasaulē, kur valda iznīcība un nāve. Mūžībā dzīvojošais ienāk laika valstībā. Ar savu piedzimšanu Kungs savienoja zemi ar debesīm.
Metropolīts atgādina, ka ne ķēniņa mājoklī, pat ne vienkārši siltā mājā, bet pieticīgā alā dzimst visas pasaules pestītājs. "Un šajās gaišajās dienās līksmo mūsu sirdis un atkārto eņģeļu dziedāto slavas dziesmu: "Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts".
Vienpiedzimušais Dieva dēls, kurš ar savu Tēvu no iesākuma radījis debesis un zemi, nāca pasaulē ne kā bargs soģis, bet kā nespēcīgs bērns. Tā Kungs sniedz mums, viņa mācekļiem, diženu pazemības un mīlestības paraugu. Cik reti mēs mūsdienās dzirdam par šiem tikumiem, savā svētku apveikumā klāsta Metropolīts Aleksandrs.
Metropolīts akcentē, ka Kristus atklāj mīlestības noslēpumu - nemainīgu patiesību - mīlestība nav iespējama bez pazemības. "Nevar iemīlēt, neatsakoties no savas lepnības, iedomības, patmīlas - no egoisma. Apustulis Jānis Teologs saka: "Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam savu vienpiedzimušo dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu" (1 Jņ. 4, 9). Tādēļ būsim Dieva mīlestības cienīgi pret mums! No visas sirds mīlēsim kungu, kurš iemīlējis mūs. Mīlēsim savus tuvākos, izrādot kristīgu mīlestību un žēlsirdību. Mīlēsim Kristus Baznīcu. Pienesīsim mūsu kvēlās lūgšanas Dieva bērnam Kristum un viņa visšķīstajai mātei - Vissvētajai Dieva dzemdētājai, lai Kungs dāvā mums visiem mieru un pestīšanu," viņš aicina.
Jau vēstīts, ka Rietumu kristīgajā baznīcā Ziemassvētki tiek svinēti 25.decembrī un 26.decembrī. Savukārt Pareizticīgā baznīca seko Jūlija Cēzara kalendāram, tāpēc pirmie Ziemassvētki tiek svinēti 7.janvārī. Latvijā ir aptuveni 400 000 tādu konfesiju pārstāvju, kuri Ziemassvētkus svin 7.janvārī.