Berg Reasearch veiktajā interneta aptaujā, atbildot 500 cilvēkiem, noskaidrots, ka daudzi nav informēti, pret ko vakcinēti viņi un viņu bērni. Turklāt par vakcinācijas nepieciešamību, ieguvumiem un riskiem sevi par labi informētiem uzskata tikai aptuveni piektā daļa aptaujāto. Vienlaikus iezīmējas tendence, ka cilvēki vēlas vakcinēties pret eksotisko Ebolas un Zikas vīrusu, bet Latvijā aktuālais cilvēka papilomas vīruss un gripa gandrīz vai paliek otrajā plānā.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska pieļauj, ka, piemēram, pret ērču encefalītu cilvēki vakcinējas, jo ērces dabā ir redzamas un tas ir biedējoši, bet pret gripu ir vieglprātīgāka attieksme, jo tas neliekas nekas nopietns. Te gan jāpiebilst, ka no gripas komplikācijām šajā sezonā Latvijā miruši 37 cilvēki. Speciāliste arī novērojusi, ka joprojām ir daudz mītu, kas ietekmē vecāku izvēli.
Ja vecāki no kādas vakcīnas bērnam atsakās, ziņas saņem SPKC. Tā Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs novērojis, ka vecāki biežāk atsakās no tām vakcīnām, kuras no valsts budžeta sāktas apmaksāt samērā nesen. Tas gan nenozīmē, ka tās ir jaunas. Visām ir zinātnisks pamatojums, un tās plaši tiek izmantotas arī citur pasaulē.
No vakcīnas pret vējbakām pērn atteikušies gandrīz 7% cilvēku, bet no vakcīnas pret cilvēka papilomas vīrusu, kas var izraisīt onkoloģiskas slimības, īpaši dzemdes kakla vēzi, atteicies gandrīz katrs ceturtais. Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka arī pauda izbrīnu, ka vecāki joprojām rīko "vējbaku ballītes".
Respektīvi, ja kādam draugu lokā, bērnudārzā vai skolā bērns ir saslimis ar vējbakām, mammas pie viņa ciemos ved arī savus mazos bērnus, lai tie saslimtu un šo slimību izslimotu jau bērnībā. Ir pat gadījumi, ka kopā sapulcējas visa bērnudārza grupiņa.
Speciālisti šajā gadījumā ir neizpratnē, jo ar vakcīnu var izvairīties no šīs infekcijas, kas bērnam var būt grūti panesama.
Vecāku izvēle gan nav vienīgā, kas ietekmē situāciju. Speciālisti norāda arī uz ģimenes ārstu atbildību. Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska Dienai apstiprina, ka daļa ģimenes ārstu vakcināciju neatbalsta un līdz ar to arī nemudina savus pacientus atbildīgi rīkoties. Kas būtu jādara, lai situāciju mainītu, Kozlovskai ir grūti atbildēt. Viņai zināms arī par gadījumiem, ka skolas medmāsa neatbalsta vakcināciju un mudina meitenes izlaist vakcīnu, kas var pasargāt no dzemdes kakla vēža. Šāda informācija uzreiz izplatās, un skaidrojošais darbs jāsāk no nulles. Ģimenes ārstiem jābūt ļoti kompetentiem un stipriem, lai izturētu šo spiedienu.
Kozlovska atzīmē, ka neliela daļa ģimenes ārstu ir homeopāti, kam par vakcināciju ir cits viedoklis. Viņa nedomā, ka šobrīd vajadzētu piemērot kādu sodu, pastiprināt kontroles mehānismus vai atteikt resertifikāciju šiem mediķiem. Nozīmīga ir viņu un sabiedrības izglītošana.
Pēc būtības gan cilvēks nevar būt ģimenes ārsts, ja neatbalsta valsts noteiktās vakcinācijas nepieciešamību. Vakcinācija ir viena no svarīgākajām ģimenes ārsta kompetencēm. "Ja mēs esam izvēlējušies šo specialitāti, mēs nevaram apspriest, ka vakcinācija varētu būt, piemēram, kaitīga. Šāds jautājums vispār nevarētu pastāvēt," saka Kozlovska. Protams, ģimenes ārstiem ir jāziņo par blaknēm, jāsadarbojas ar citiem speciālistiem sarežģītos gadījumos, piemēram, ja cilvēkam ir AIDS, taču viņa pienākums ir par vakcināciju informēt un mudināt savus pacientu to izmantot.
Šim jautājumam pievērsies arī SPKC. Diemžēl, aptaujājot pašus ģimenes ārstus, secināts, ka par nepieciešamību vakcinēt bērnus pret gripu šaubās 23,7% aptaujāto primārās veselības aprūpes speciālistu. Bažas ir arī par vakcīnu pret vējbakām un cilvēka papilomas vīrusu.