Par mācību priekšmetu stundu sadalījumu skolām būs jālemj pašām

Tomēr līdz šim vērojama spēcīga pretestība, ziņo Latvijas radio.Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau norādījusi, ka skolās jāsaglabā matemātikas stundu skaits un jāpalielina svešvalodu apguve, jāattīsta arī līderība. Sašutumu par ministrijas ieceri pauduši gan skolotāji, gan skolas. Lielākie iebildumi ir pret to, ka nosakot, ka mākslas un mūzikas minimālais apjoms ir viena stunda nedēļā, būs skolas, kas vairāk arī nemācīs. Tāda pat situācija var izveidoties ar latviešu valodu un literatūru, kur skolas autonomi izvēlēsies mācīt minimālo stundu skaitu uz sporta, matemātikas vai citu priekšmetu rēķina. Rezultātā bērni varētu neapgūt priekšmetus, kas tik svarīgi latviešu kultūras, valodas un tradīciju apguvei, uzskata Kultūrizglītības un nemateriālā matojuma centra eksperte Jolanta Klišāne.Vecāku pārstāvji uzsver - jau tagad ir virkne skolu, kurās mērķtiecīgi realizējas izglītība, kas attīsta bērnos specifiskas zināšanas un prasmes, piemēram, muzikālās prasmes, aušanu vai mākslu. _Vecāki par izglītību eksperte Jana Simanovksa uzskata, ka skolai jāņem bērna vecāku vēlmes, tomēr kopumā Izglītības ministrijas reforma ir atbalstāma.Izmaiņām jāstājas spēkā no 2014, gada, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijā. Skolām vēl ir laiks sagatavoties pārmaiņām. Pirmkārt, svarīga ir diskusija par mācībām, otrkārt, jau tagad mācību saturs ir pārāk sadrumstalots, treškārt, skolām kopā ar vecākiem un skolām jāvienojas par mērķiem, kā arī novēro, kuras no skolām atbalsta interešu izglītību un kādu. Šis būs pirmais solis vispārējās izglītības reformās, skaidro ministrijas izglītības departamenta direktore Evija Papule.Jauninājums varētu risināt arī strīdīgo jautājumu par veselības mācību skolā. Pārskatot programmu, to varētu mācīt citu priekšmetu ietvaros un integrēti. Uz iebildumiem ministrija atbild, ka diskusija ir jāsāk, kā arī katrai skolai jādomā par savu atbildību, nevis jāvērtē kaimiņu pagasta, pilsētas vai rajona mācību iestādes.Ministrija sola arī rekomendācijas. Par to, ka skolām būs svarīgi atbalsta pasākumi izmaiņu ieviešanai, pārliecināts arī izglītības eksperts Guntars Catlaks, Educational International _pētniecības koordinators.Svešvalodu no pirmās klases bērni sāks apgūt 2014./2015. gada mācību gadā. Bet no nākamā gada, beidzot 3. un 6. klasi, nebūs jākārto valsts pārbaudes darbi, bet gan diagnosticējoši pārbaudījumi. Tāpat arī skolotājiem būs elastīgāki noteikumi, lai mācītu arī citus mācītu priekšmetus dažādās pakāpēs.