Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka valdības lēmumiem nevajadzētu ierobežot ekonomisko aktivitāti, tādēļ paredzēts palielināt "zaļajā" un "dzeltenajā" zonā sniegto pakalpojumu īpatsvaru.
Pavļuts atzīmēja, ka to, kādā virzienā Ministru kabinets ar ierobežojumiem virzīsies, jau iezīmē iepriekšējie lēmumi, piemēram, atļaut valstspilsētu un uz komerciāliem principiem sniedzošu reģionālo sabiedriskā transporta pārvadātājiem konkrētos reisos sniegt pakalpojumus tikai cilvēkiem ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem.
Politiķis apgalvoja, ka jautājumi par drošības pasākumiem tiks skatīti kompleksi. "Galvenais virziens ir, kā pakalpojumu sniegšanu padarīt drošāku," plānus komentēja Pavļuts.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "mājsēde" jeb komandantstunda būtu galējs drošības pasākums, kas šajā posmā netiek apsvērts.
"Pēc saslimstības mēs redzam, ka pašlaik esam pagājušā gada 21.novembrī, bet mirstība atpaliek par kādām divām nedēļām. Tas nozīmē, ka vakcinēšanās ir efektīva. Tas nozīmē, ka mēs pirmkārt atbalstām vakcinēšanos, it īpaši riska grupās. Orientēties tikai uz saslimstības rādītājiem pašlaik nebūtu pilnīgi korekti," komentējot jautājumu par iespējamiem ierobežojumiem, žurnālistiem sacīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Eksperts gan atzina, ka epidemioloģiskās drošības pasākumi ir nepieciešami vienmēr, kamēr infekcija nopietni apdraud sabiedrības veselību. Taču svarīgi, lai arī minimālie pasākumi tiktu ievēroti. Kā piemēru viņš minēja sejas aizsargmasku lietošanu vietās, kur nav iespējams ievērot distanci, ir sevišķi slēgtajās telpās un sabiedriskajā transportā. "Tas jau zināmā mērā samazinās inficēšanās risku," uzsvēra speciālists.
Varētu atgriezties arī pie attālinātā darba un pakalpojumu sniegšanas, ja vien tas ir iespējams un netraucē konkrētu darba procesu, pieļāva Perevoščikovs. Tas samazinātu arī pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā, kur pasažieri nonāk ciešā kontaktā.
LETA jau vēstīja, ka visdrošākais jeb zaļais aizsardzības līmenis attiecas uz pakalpojumiem vai pasākumiem, kuros piedalās personas, kas var uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Šīm personām no epidemioloģiskās drošības viedokļa ir zemākais risks.
Vidējas jeb dzeltenais aizsardzības līmenis paredz iespēju ar papildu drošības prasībām saņemt pakalpojumus un piedalīties pasākumos personām, kas var uzrādīt pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu, kā arī personām, kam ir testēšanas sertifikāts. Polimerāzes ķēdes reakcijas Covid-19 tests šādā gadījumā nevarēs būt veikts agrāk nekā pirms 48 stundām, savukārt antigēna tests - ne agrāk kā pirms sešām stundām.
Aizsardzības līmenis ar viszemāko drošības pakāpi jeb sarkanais režīms ietver prasības, sastopoties personām, kurām nav nedz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nedz testēšanas sertifikāta. Šādos gadījumos tiek paredzēti piesardzības un drošības pasākumi ar ierobežojumiem pakalpojumu sniegšanai un pasākumu apmeklēšanai, paredzot personu skaita ierobežojumus, ierobežojumus sniegt augsta riska pakalpojumus, kuru gadījumā ir ciešs un ilgstošs kontakts starp personām.