Tikmēr Latvijas Botāniķu biedrība par 2023.gada augu izvēlējusies parasto purvpapardi Thelypteris palustris, tādējādi aicinot iepazīt slapjos mežus, purvus un citas pastāvīgi mitras vietas, kurās atrodama šī suga.
Lakstīgala ir uzskatāma arī par ukraiņu iemīļotu dabas simbolu, kuram ir būtiska vieta šīs tautas kultūrvēsturiskajā identitātē.
"Saklausot pavasarī dabā lakstīgalas dziesmu, šogad aicinām ne tikai baudīt šī putna pievilcīgo balsi, bet arī aizdomāties, kā katrs no mums var atbalstīt Ukrainu un ukraiņus, un viņu centienus pēc neatkarības," uzsver LOB ornitologs Andris Dekants.
Viņš piebilst, ka šī ir viena no retajām reizēm, kad Gada putna lomā ir dziedātājputns, kuru neraksturo izteiksmīgs spalvu tērps, bet gan spilgta dziesma. Līdz ar to iedzīvotāji aicināti dabā ne tikai pamanīt, bet arī sadzirdēt putnu balsis un censties atpazīt tās.
Lakstīgala ir 15 līdz 17 centimetrus garš, blāvi pelēkbrūns dziedātājputns, kurš ligzdo biezā, mitrā, ēnainā lapkoku mežā, bieži lazdu audzēs, krūmos un ūdens piekrastes krūmājā, arī biezos dārzos un parkos. Lakstīgala, kas ir tālais gājputns, no ziemošanas vietām Āfrikā vidēji atlido 30.aprīlī, līdz ar to visbiežāk putna balsi var klausīties maijā un jūnijā, lielākoties naktīs, lai gan pastāv iespēja lakstīgalu dzirdēt arī dienas laikā.
Lakstīgalas dziesma, ko nereti raksturo kā pogošanu, ir ļoti skaļas mēles klakšķināšanas un burbuļojošu skaņu virknes, kur pantus bieži ievada daži domīgi, asi svilpieni.
Ja putns ir uztraucies, tad dzirdams ir griezīgs, nelocīts svilpiens "ī(h)p", arī čīkstošs, ass "errr". Dziedot lakstīgala visbiežāk sēž krūmu vai koku lapotnē. Klusās naktīs lakstīgalas pogošana ir dzirdama pat kilometriem tālu. Lakstīgalas balss ieraksti, kuri veikti Latvijā, pieejami "
Lakstīgala barojas ar bezmugurkaulniekiem pārsvarā uz zemes, tāpēc tai ir būtiska trūdvielām bagāta augsne, ko sedz trūdošās lapas. Šie putni ligzdo, reizēm sezonas laikā arī atkārtoti, visbiežāk vienā un tajā pašā apkaimē parasti uz zemes labi noēnotā vietā bļodveida formas ligzdā. Dējumā ir četras līdz piecas pelēkzilas olas ar raibumiņiem. Iesākoties mazuļu barošanas laikam, lakstīgalas dziesmas apklust.
"Putnu uzskaišu rezultāti atklāj, ka kopš 2005.gada esam zaudējuši ceturtdaļu lakstīgalas populācijas," uzsver Latvijas Universitātes asociētais profesors Ainārs Auniņš. Kā vienu no iespējamajiem iemesliem biologs min klimata pārmaiņas. Lakstīgala līdz šim ir bijis klasisks Baltijas reģiona putns. Klimatam topot siltākam, sugas izplatības areāls, visticamāk, šīs simtgades laikā atkāpsies tā, ka lakstīgala Latvijā būs sastopama jau vairs tikai caurceļošanas laikā - pavasaros un rudeņos -, bet vietā ienāks rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos), kas pašlaik ligzdo pārējā Eiropas daļā. Tāpēc īpaši svarīgi ir audioieraksti, jo var palīdzēt pamanīt rietumu lakstīgalas klātbūtni Latvijas dabā, jo abu putnu dziesmās ir saklausāma zināma līdzība.
Lai palīdzētu apzināt lakstīgalas izplatību Latvijā, LOB aicina maijā un jūnijā veikt putnu balsu audioierakstus un, norādot konkrētu to veikšanas laiku un vietu, iesūtīt uz e-pastu "[email protected]". Tāpat LOB aicina ikvienu ziņot par lakstīgalu novērojumiem portālā vai mobilajā lietotnē "Dabasdati.lv", jo tie būs vērtīgi dati jaunajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam.
Drīzumā LOB izziņos arī tradicionālo "Gada putna 2023" zīmējumu konkursu, kurā būs aicināts piedalīties ikviens interesents - kā mazi, tā lieli -, radot savus vizuālos stāstus par lakstīgalu.
Gada putna akciju LOB rīko jau 28.reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti ir grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018), mežirbe (2019), zivju dzenītis (2020), laukirbe (2021), svīre (2022).
Kā aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Botāniķu biedrībā, parastā purvpaparde Latvijā ir diezgan parasta suga, izplatīta visā valsts teritorijā, taču tikai retais būs to apskatījis tuvumā, jo šī paparde aug vietās, kur cilvēki parasti nestaigā - slapjos mežos, zāļu purvos, ezeru un upju krastos, arī grāvjos.
Izvirzot šo sugu par gada augu, Latvijas Botāniķu biedrība vēlas pievērst uzmanību gan augu spējai piemēroties augšanai ekstrēmos apstākļos, gan slapjajiem biotopiem Latvijas ainavā un to nozīmei dabas daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu noturībā pret klimata pārmaiņām.
Nokrišņiem bagātajā klimatā ūdenstilpju, purvu un citu slapju vietu it kā ir daudz, taču nereti to hidroloģisko režīmu ietekmē meliorācija, izjaucot dabiskās augu sabiedrības un mikroklimatu; daudzās bebru saimes, kas mīl apmesties meliorācijas grāvjos, savukārt var kādreizējos slapjos mežus vai purvus pārvērst dīķos. Vienu no purvpapardes tipiskajiem biotopiem - staignāju mežus - apdraud gan meliorācija, gan mežistrāde.
Ir maz ziņu par šīs sugas izmantošanu pārtikā vai medicīnā, taču purvpapardei piemīt spējas uzsūkt smagos metālus, tāpēc pasaulē notiek eksperimenti ar tās pielietojumu notekūdeņu attīrīšanā.
Parastā purvpaparde pavasaros izdīgst gandrīz nemanāmi, paceļot savus dzinumus no ūdens pārklātām lāmām staignāju mežos, starp grīšļu audzēm neizbrienami slapjos purvos un citās vietās, kuras ne tikai pavasarī klātas ar ūdeni, bet kurās augsts mitrums saglabājas visu gadu. Jūnijā papardes ir salapojušas un nereti veido koši zaļu vienlaidus paklāju, kas saglabājas līdz pat rudenim, kad purvpapardes nokalst un pazūd skatienam līdz nākamajam pavasarim.
Latvijas botāniķi šogad aicina neiet ar līkumu slapjām vietām, bet gan uzvilkt gumijas zābakus un doties tuvāk iepazīt parasto purvpapardi un tās kaimiņus - slapjo biotopu augu sabiedrības. Par novērotajām purvpapardēm biedrība aicina ziņot portālā "Dabasdati.lv", bet uz Latvijas Botāniķu biedrības e-pastu ([email protected]) rakstīt, ja ir zināma informācija par šīs sugas vākšanu un pielietošanu tautas medicīnā, pārtikā vai citām vajadzībām. Turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, Botāniķu biedrība organizēs arī ekskursijas gada auga iepazīšanai.