Šodienas sēdes laikā esot vērtēta līguma atbilstība valsts interesēm. Līgumā bijuši daudzi punkti, kas neatbilst valsts interesēm, taču pēc izdarītajām izmaiņām situācija mainījusies, un nu līgums nerada priekšrocības investoram, skaidroja Straujuma. Viņa arī informēja, ka par līguma satura nopludināšanu medijos pārbaudi veiks Drošības policija.
Straujuma informēja, ka no līguma projekta ir izņemti aptuveni 20 diskutabli punkti, turklāt līgums neparedz lidmašīnu iegādi. Tāpat SM ir uzdots papildināt līgumu ar punktu, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ierobežojumu.
Līguma grozījumiem esot piekritis arī pats investors.
Šodien valdībā pieņemtais lēmums esot balstīts gan uz auditorkompānijas PriceWaterhouseCoopers, gan uz drošības dienestu un pašas aviokompānijas sniegto informāciju. "Jau 3.novembrī pieņemtais lēmums ir īstermiņa risinājums, un valdības mērķis ir īsākā termiņā atrast stratēģisko investoru," teica Straujuma.
SM ir arī uzdots ar starptautiski atzīta konsultanta starpniecību piesaistīt "airBaltic" stratēģisko investoru, kā arī sadarbībā ar starptautiski atzītu auditoru kompāniju veikt pārbaudi aviokompānijā par līdzšinējo darbību no 2011.gada.
Investora piesaiste ir vienīgais veids, kā nodrošināt "airBaltic" darbību, teica premjerministre.
Tikmēr satiksmes ministra pienākumu izpildītājs iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) arī pauda, ka šis ir labākais pieejamais īstermiņa risinājums, lai kompānija iegūtu pozitīvu pašu kapitālu. Un ja Saeima atbalstīs šo valdības lēmumu, nākamais uzdevums būs stratēģiskā investora meklējumi.
Jau vēstīts, ka otrdien Straujuma pēc sēdes, kurā netika pieņemts lēmums, skaidroja, ka ir saņemta jauna informācija, tāpēc sēde tiks turpināta ceturtdien plkst.15. Straujuma todien atteicās komentēt, kas tā bija par informāciju.
Iepriekš, 3.novembrī, Ministru kabinets pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.
Nākamajā dienā pēc valdības lēmuma Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) demisiju. Patlaban satiksmes ministra pienākumus pilda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība).
Valdība vakar, 16.novembrī, atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no Valsts kases aizdot airBaltic 80 miljonus eiro. Valdība nolēma, ka airBaltic pamatkapitāla palielināšanas darījumā jānodrošina ne tikai valsts, bet arī privātais ieguldījums.
Gan Finanšu ministrija, gan Straujuma atzina, ka minētais aizdevums neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu.
Līdz šim koalīcijas partneri nav pauduši atbalstu 80 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanai airBaltic.
Pērn airBaltic strādāja ar 254,18 miljonu eiro apgrozījumu un 10,67 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.
Pašlaik airBaltic galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.