papildināts (15:30) - Grib ieviest piekto centralizēto eksāmenu - ķīmijā vai fizikā

Ar papildu eksāmena ieviešanu iecerēts veicināt skolēnu interesi par dabaszinātnēm un paaugstināt Latvijas izglītības iestādes beigušo jauniešu konkurētspēju darba tirgū nozarēs, kur nepieciešamas labas zināšanas eksaktajos priekšmetos."Protams, aplami domāt, ka obligāto eksāmenu ieviešana ķīmijā vai fizikā pilnībā atrisinās tautsaimniecībā pastāvošās problēmas, īpaši attiecībā uz esošo un prognozējamo kvalificēta darbaspēka trūkumu ar dabaszinātnēm saistītajās nozarēs," norāda izglītības ministrs, un uzsver - būtiski problēmu risināt kompleksi, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, radot arī apstākļus jaunu skolotāju ienākšanai skolās, kā arī nodrošinot pienācīgu materiāltehnisko bāzi skolās visā Latvijā.Arī demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis atzina, ka šis ir ļoti loģisks priekšlikums.Pēc IZM sniegtās informācijas šajā mācību gadā tikai 8% no augstskolās uzņemto studentu skaita bija izvēlējušies studēt dabaszinības un matemātiku, bet 16% - inženierzinātnes. Tikmēr Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa darba tirgus prognozes liecina, ka tieši šajās profesijās būs straujākais pieprasījuma kāpums un piedāvājums tirgū to nespēs kompensēt. Turklāt jāņem vērā, ka šajās jomās ir arī izteikta speciālistu novecošana."Ja gribam, lai Latvijas uzņēmumi savu attīstību var veidot ar mūsu pašu darba rokām, nevis ar ievestu darbaspēku, un ekonomika kopumā kļūst bagātāka, ir jābūt arī izmaiņām izglītības sistēmā. Obligāts eksāmens ķīmijā vai fizikā varbūt nenozīmē, ka mums būs vairāk inženieru vai ķīmiķu, bet mums noteikti būs vairāk vidusskolu beidzēju, kuru zināšanas šajās jomās būs labākas," norāda Daniels Pavļuts.Kopumā valdība atbalstīja Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kuru mērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Par pamatnostādnēm gan vēl jālemj Saeimā.Mērķa sasniegšanai IZM ir noteikusi arī trīs apakšmērķus - paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē un uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju.Ministrija paredz, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem būs prognozējamais vidējās izglītības skolēnu un studējošo skaita samazinājums, tādēļ skolu un augstskolu tīklu nepieciešams pārdomāti un tālredzīgi pilnveidot. Tādējādi pieejamie resursi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, nodrošinot izglītības pieejamību.Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, iecerēts koncentrēties 12 rīcības virzienos. Kompleksie risinājumi ietekmēs izglītojamo motivāciju mācīties un sasniegumu pozitīvo dinamiku un individuālo izaugsmi, sola IZM. Ministrija vēlas palielināt profesionālās izglītības pievilcību gan sasaistē ar darba tirgus vajadzībām un prognozēm, gan ieviešot darba vidē balstītas mācības, gan stiprinot pieaugušo iesaisti, tādējādi tikšot palielināta jauniešu nodarbinātība un veicināta pieaugušo konkurētspēja darba tirgū. Savukārt, paaugstinot pedagogu profesionālo kompetenci, tostarp izveidojot un ieviešot efektīvu resursu pārvaldību, kā arī izstrādājot jaunu finansēšanas modeli un mehānismu, tikšot veicināta izglītības kvalitātes paaugstināšanās.Lai sekmētu izglītības pieejamību un iekļaujošas izglītības principa īstenošanu, tiks atbalstīta modernas mācību vides, tostarp infrastruktūras, izveide, sola IZM. Tikšot nodrošinātas daudzveidīgas iespējas personu individuālo prasmju un spēju pilnveidei, kā arī sekmēta iesaiste kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pilsoniskajās aktivitātēs.Tikmēr valsts politikas augstākajā izglītībā prioritārs atbalsts būšot pasākumiem, kas veicina dažāda veida ciešāku sadarbību kopīgu programmu izstrādē un īstenošanā, sākot ar augstākā līmeņa - doktorantūras - kopīgu studiju programmu izveidi, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attīstību, internacionalizāciju, darba tirgus vajadzību ievērošanu studiju saturā un augstākās izglītības pieejamību un resursu koncentrēšanos, tostarp izstrādājot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas motivēs minēto uzdevumu sasniegšanu.Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpilde plānota ar kārtējam gadam piešķirto un papildus pieprasīto valsts budžeta finansējumu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļiem. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas izglītības jomas un nosaka izglītības attīstības pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem.(pievienotas 1.-4. un 6.-7.rindkopas)