Komisija konstatējusi, ka airBaltic pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka šis lēmums būtiski uzlabo airBaltic pievilcību potenciālajiem investoriem. "Šis lēmums ne tikai vairo airBaltic darbības tiesisko noteiktību un caurspīdīgumu, bet arī apliecina EK ticību kompānijas ilgtspējai. Stājoties satiksmes ministra amatā, kā vienu no savas darbības prioritātēm esmu definējis darbu pie stratēģiskā investora piesaistes nacionālajai aviokompānijai. Šodienas lēmums būtiski uzlabo airBaltic pievilcību potenciālo investoru acīs. 2013. gadā uzņēmums atgriezās pie pelnītspējas, apliecinot savas darbības finansiālo ilgtspēju, savukārt šodienas EK lēmums nodrošina nacionālās aviokompānijas darbības tiesisko noteiktību," atzīst ministrs.
EK izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011. gada oktobrī, turklāt 2011. gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. Komisija konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no Baltijas aviācijas sistēmām (BAS), kas tolaik bija airBaltic galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. Komisija izskatīja Latvijas un BAS veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko airBaltic emitēja 2010. gadā, un konstatēja, ka tā tika veikta proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai un ar vienādiem nosacījumiem.
Komisija arī izskatīja konkrētus pārvedumus un maksājumus, ko aviokompānijas vārdā veikusi nacionalizēta banka. EK secināja, ka šos pasākumus veica, pamatojoties uz tirgus noteikumiem, tie airBaltic neradīja ekonomiskas priekšrocības un līdz ar to neietver valsts atbalstu ES noteikumu nozīmē.
Turpretim trīs citi pasākumi netika veikti, ievērojot tirgus noteikumus. Tostarp otrs Latvijas piešķirtais aizdevums - pirmo daļu 41,6 miljonu latu apmērā (aptuveni 58,89 miljoni eiro) darīja pieejamu airBaltic 2011. gada decembrī; otro daļu 25,4 miljonu latu apmērā (aptuveni 35,96 miljoni eiro) – 2012. gada decembrī. Tāpat arī kapitāla palielinājums, par ko 2011. gada decembrī vienojās Latvija un BAS un ko veidoja aizdevuma pārveidošana un BAS ieguldījums naudā, bet kurā BAS beigās nepiedalījās. Kā arī prasījuma tiesības piecu miljonu eiro apmērā, ko Latvijas valsts nodeva airBaltic par tikai 1 latu.
Tā kā šie pasākumi neatbilst tam, kam būtu piekritis privāts ieguldītājs tirgus ekonomikā, tie rada priekšrocību airBaltic un līdz ar to veido valsts atbalstu. Komisija pēc tam arī novērtēja, vai šis atbalsts ir saderīgs ar EK 2004. gada pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai. Sercināts, ka Latvijas iesniegtais piecu gadu pārstrukturēšanas plāns šķiet ticams pamats, lai airBaltic atjaunotu ilgtermiņa dzīvotspēju saprātīgā termiņā. Savukārt airBaltic atteikšanās no konkrētiem maršrutiem un laika nišām ierobežos konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts. Kā arī airBaltic sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, nodrošinot vairākus privātos finansiālos papildinājumus un aizdevumus, kā arī nomas līgumu jaunajiem gaisa kuģiem.
Līdz ar to atbalsta piešķiršana atbilst pamatnostādnēs izklāstītajiem noteikumiem - atbalstu papildina pārstrukturēšanas plāns, kam būtu jāatjaunina uzņēmuma ilgtspēja, ir paredzēti piemēroti pasākumi, lai kompensētu konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts, un uzņēmums sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā nepieciešamajā apjomā.
"Komisijas veiktā uzņēmuma un tā akcionāru finanšu darījumu izmeklēšana no juridiskā viedokļa bija ļoti svarīga. Mēs iesniedzām visus nepieciešamos dokumentus un ziņas, un izstrādājām restrukturizācijas plānu, kurš nodrošina uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā un atbilstību Eiropas Savienības prasībām, lai izvairītos no jebkādas tirgus kropļošanas," atzīst airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Vinš atzīmē, ka EK apstiprinātais aviokompānijas restrukturizācijas plāns rada juridisku skaidrību aviokompānijas partneriem un investoriem.
Aviokompānijā skaidro, ka uzņēmums pārtrauca rentablus lidojumu maršrutus, par labu citām aviokompānijām atteicās no apkalpošanas laikiem aktīvās lidostās, samazināja avioparku no 34 līdz 25 lidmašīnām, samazināja vietu piepildījumu un sniedza savu ieguldījumu restrukturizācijās izmaksās teju 49% apmērā. Šie pasākumi nodrošina to, ka airBaltic joprojām ir konkurētspējīga aviokompānija.
Jau vēstīts, ka kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija 2012. gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu.
2013.gadā airBaltic sasniedza neto peļņu viena miljona eiro apmērā. Aviokompānija krietni pārsniedza savus sākotnējos plānus un pārvērta 2012.gada zaudējumus 27 miljonu eiro apmērā par neto peļņu viena miljona eiro apmērā.
Pievienots satiksmes ministra komentārs 3.rindkopā