Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

papildināts (13:15) - Jaunieši Kaimiņam uzticas vairāk nekā Vīķei-Freibergai

13% jaunieši uzticas politiskiem spriedumiem, kurus izsaka Artuss Kaimiņš (LRA), skolotājos ieklausās 4%, bet bijušajai prezidentei Vaira Viķei Freibergai uzticas tikai 3%, savukārt 2% atzina, ka uzticas Aivaram Lembergam, atklāts otrdien prezentētajā Latvijas Jaunatnes padomes un partneru veiktajā pētījumā par jauniešu politisko līdzdalību Latvijā. 

Artuss Kaimiņš arī visvairāk jauniešiem saistās ar vārdu politika. Tāpat ar politiku tiek saistīti arī jēdzieni - meli, korupcija un nauda. Bet, jautājot par institūcijām, noskaidrots, ka jaunieši drīzāk uzticas pašvaldībām, nevis valstij. To apliecina arī apmierinātība ar valdības darbu - 73% ir neapmierināti. Savukārt pašvaldību darbs negatīvi tiek vērtēts tikai 50% gadījumu. 

Pētījumā arī atklājies - apgalvojums, ka jauniešus neinteresē politika, nav gluži patiess. Vidējā interese desmit punktu skalā ir 5,5. Pētījuma autori secina, ka jauniešu interese par politiku ir vidēja, un 40% no respondentiem atzina, ka politikas ziņām seko līdzi pāris reizes nedēļā. 

Par efektīvāko veidu, kā ietekmēt politiku, jaunieši atzinuši piedalīšanos diskusijās par politiku kā arī streikus, tomēr tikai maza daļa no viņiem paši ir piedalījušies streikos. 

Konferencē par jaunatnes iesaisti piedalījās arī izglītības ministre Mārīte Seile, kura skaidroja, ka "balsošana ir tikai viens neliels apliecinājums politiskai līdzdalībai – politiskais process nav tikai vēlēšanas, politiskais process ir jauniešu aktīva līdzdalība lēmumu pieņemšanā". Gan Seile gan Providus pētniece Iveta Kažoka uzsvēra to, ka Latvijā ļoti veiksmīgi darbojas pilsoņu iniciatīvas platformas, kas ir viens no elementiem, kā jaunieši iesaistās politikā.

Savukārt Eiropas Jaunatnes foruma vadītāja Johanna Nīmane uzsvēra, ka zemie jauniešu līdzdalības rādītāji vēlēšanās nenozīmē, ka jauniem cilvēkiem neinteresē sabiedrības aktualitātes un politika. Viņa norādīja, ka jautājums nav par jauniešu interesi, bet gan par mehānismiem, kā padarīt politiku un lēmumu pieņemšanas sistēmu pieejamāku jauniešiem - esot nepieciešams tilts, kas savienotu Eiropas Savienības (ES) pārvaldi un jauniešus, jo "jaunieši ir tieši tie, kuri visvairāk tic Eiropas projektam". 

Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta Jaunatnes un sporta nodaļas direktors Antonio Silva Mendess skaidroja, ka ir nepieciešams strādāt, lai uzrunātu un sasniegtu ne tikai tos 40 tūkstošus jauniešu, kuri Eiropas Savienības dalībvalstu ietvaros iesaistījās ES rīkotajā strukturētajā dialogā, bet arī visus pārējos. Viņaprāt, pirmais solis, lai to sasniegtu, ir saprast, kā jaunieši domā par sevi un par sabiedrību. Jauniešus var sasniegt, sadarbojoties dažādiem sektoriem, viņaprāt galvenais, kas jādara, ir jājautā jauniešiem, ko viņi grib. 

Aptaujā par jauniešu politisko līdzdalību tika veikta 2014.gada rudenī, tajā aptaujāja 1500 cilvēkus vecumā no 15-25 gadiem. Šogad paredzēts veikt vēl vienu aptauju, lai salīdzinātu iespējamās izmaiņas. Pētījuma gala ziņojums būs pieejams 2015.gada rudenī. 

Rīgā no 23.-26.martam norisinās Eiropas Savienības Jaunatnes konference, kurā piedalās delegāti no visām ES valstīm. Tā ir daļa no ES rīkotā strukturētā dialoga, kuras mērķis ir panākt jauniešu iesaisti ES lēmumu pieņemšanas procesos. 

Pirms ES Jauniešu konferences piecu mēnešu garumā notika plaša apspriešanās - strukturētais dialogs, kurā iesaistījās vairāk nekā 40 tūkstoši jauniešu. Kā raksta aģentūra LETA, strukturētais dialogs ir konsekventa, vienota analīze par Eiropas sadarbības prioritātēm, to īstenošanu un turpmākiem pasākumiem jauniešu jomā.

papildināts ar infografikām 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas