Viņš sacīja, ka šā gada vasarā Fliks iesniedzis pretenziju pret Latvijas valsti par 60 miljoniem latu. Pretenzija bija adresēta Ministru prezidentam, tieslietu ministram un satiksmes ministram. Premjers trīs dienas pēc pretenzijas saņemšanas uzdevis Satiksmes ministrijai veikt pasākumus, lai novērstu iespēju starptautiskā tiesvedībā zaudēt lielu naudas summu. Satiksmes ministrija lūgusi Valsts kancelejai sniegt savu viedokli par iespējamās tiesvedības sekām.
"Valsts kancelejas uzdevums ir sniegt pilnu un patiesu informāciju," uzsvēra Mēkons, norādot, ka nevar sniegt kādam tīkamāku viedokli. Taču pirmo reizi desmit gadu laikā Valsts kanceleja saskārusies ar dīvainām sakritībām. Proti, kādā citā valsts pārstāvības lietā VK saskatījusi reiderisma shēmu 50 miljonu eiro apmērā, un par to ziņots arī drošības iestādēm. "Pēc tam sākās diezgan konkrēti centieni panākt, ka Valsts kanceleja maina savu viedokli un nostāju šajā lietā," teica Mēkons, kā nākamo sakritību minot papildus noplūdušo atzinumu Flika lietā, tādējādi mēģinot diskreditēt Valsts kancelejas viedokli.
Reiderisma shēmas lietā saņemti mājieni no konkrētas šauras ekonomiskās grupas, teica Mēkons, kurš atteicās minēt sīkākas detaļas par minēto lietu vai nosaukt cilvēkus, kas ar to saistīti.
VK direktore Elita Dreimane norāda, ka pirmo reizi desmit gadu laikā kopš starptautiskās tiesvedības funkcijas īstenošanas, VK ir saskārusies ar šauru interešu ekonomisko grupējumu centieniem ietekmēt Valsts kancelejas atzinumu saturu par starptautisko investīciju strīdiem.
"Esam spiesti vērsties tiesībsargājošās iestādēs, informējot par personām, kas netiešā veidā cenšas ietekmēt VK sniegto atzinumu saturu vairākos daudzmiljonu investīciju strīdos. Tāpat publiski paziņojam, ka VK arī turpmāk spiedienam nepakļausies un juridisko ekspertīzi sniegs valsts interesēs," sacīja Dreimane.
"Esam gatavi, ka arī turpmāk Valsts kancelejas atzinumus sauks par "jokainiem un dīvainiem". Prognozējam, ka noteikta grupējumu pārstāvošās amatpersonas ies tālāk un centīsies diskreditēt par šiem jautājumiem atbildīgo Valsts kancelejas juristu darbību, norādot saistības ar dažādām tiesvedībās iesaistītām un sabiedrībā nepopulārām personām, kā arī būs mēģinājumi rast nomelnot juristus saistībā ar privāto dzīvi un darbību," uzsver VK vadītāja.
VK pagājušajā gadā, panākot mierizlīgumus starptautiskajos tiesvedību procesos jeb strīdos ar ārvalstu uzņēmējiem, nodrošinājuši valsts budžeta ietaupījumu vairāk kā 150 miljonu latu apmērā. Viens no vērienīgākajiem pērn panāktajiem mierizlīgumiem ir saistīs ar Šveices koncerna Vitol izvirzīto investīciju pretenziju pret valsti, balstoties uz Latvijas - Šveices investīciju aizsardzības līgumu. Prasījuma summa bija norādīta 150 miljoni latu, ar piebildi, ka zaudējumu summa pieaug katru dienu. Investors uzskatīja, ka izmantojot reiderisma metodes, viņam bija atņemta kontrolpaketes tiesības uzņēmumā Latvijas Kuģniecība.
Līdz 2004. gadam šo uzdevumu īstenoja ārpakalpojuma veicēji, un priekšroka tika dota starptautiskajai tiesvedībai šķīrējtiesās. Kopš 2004. gada, kad VK uzsāka īstenot valsts interešu pārstāvēšanu stratēģisku komerclīgumu slēgšanā, kā arī domstarpību risināšanā ar ārvalstu investoriem, visos gadījumos izdevies panākt valsts interesēm maksimāli atbilstošu risinājumu, tai skaitā, rodot mierizlīgumus, jautājumam nenonākot līdz starptautiskajai tiesvedībai (šķīrējtiesu procesiem).
Jau ziņots, ka LTV raidījuma Panorāma rīcībā nonācis dokuments, kurā norādīts - ņemot vērā līdzšinējo starptautisko investīciju tiesību aizsardzības praksi, ir pamatotas bažas, ka Flika pretenzijas starptautiskajā šķīrējtiesā varētu tikt atzītas par pamatotām. Kā dokumentā norāda Valsts kancelejas eksperts, valstij jārēķinās ar 15–16 miljonus latu lielu kompensāciju.
Pievienota 5.-9.rindkopas