Štokenbergs šādu rezolūciju nekavējoties veikt vadības maiņu uzdevis, ņemot vērā neatbilstošo situāciju abās ieslodzījumu vietās, kā arī lai nodrošinātu likumības un cilvēktiesību principiem atbilstošu ieslodzījuma vietu darbību.
"Mums ir ziņas, ka situācija šobrīd apdraud cilvēktiesībām atbilstošu brīvības atņemšanas soda izpildi Iļģuciema sieviešu cietumā," sacīja ministrs. Šovasar notikušas divas pašnāvības un viens pašnāvības mēģinājums un vairākkārt pielietoti speclīdzekļi. 11 gadus šajā ieslodzījuma vietā nav bijis neviens pašnāvības mēģinājums.
Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau atkārtoti norādījusi uz pārkāpumiem Cēsu audzināšanas iestādē.
Visi šie fakti liecina par abu ieslodzījuma vietu priekšnieku nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem, uzskata ministrs.
Uzdots vērtēt Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieces Svetlanas Grīnbergas un Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādes vadītāja Valda Kukaiņa iespējamo bezdarbību, nodrošinot abu ieslodzījuma vietu darbu.
Atbilde uz ministra rezolūciju jāsniedz līdz 20.augustam.
Kā žurnālistiem stāstīja Štokenbergs, šāda situācija izveidojusies, jo Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītājs Visvaldis Puķīte pēc ilggadējās Iļģuciema cietuma priekšnieces Natālijas Trosjukas došanās pensijā iecēlis par priekšnieci Grīnbergu, kurai ir vairāk pieredzes darbā ceļu policijā, nevis ieslodzījuma vietā.
Attiecībā uz Kukaini jau ilgstoši bijuši dažāda veida ziņojumi no bērnu tiesību aizsardzības centra, kā arī apsekota situācija ieslodzījuma vietā. "Manuprāt, pēdējais brīdis atrisināt cietuma administrācijas jautājumus," sacīja ministrs.
Teikto viņš motivēja, sakot, ka aprīļa beigās pabeigti divi jaunie Cēsu audzināšanas iestādes korpusi - viens rekonstruēts, otrs uzcelts no jauna. Nodrošināti labi apstākļi pašā cietumā un "ir laiks ķerties pie darbinieku kompetences un profesionālisma uzlabošanas".
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa žurnālistiem sacīja, ka inspekcija nav nobažījusies, ka Cēsīs pārāk bargi izturas pret bērniem. "Mēs jau trešo gadu esam nobažījušies par to, ka situācija Cēsīs pakāpeniski pasliktinās," sacīja Rieksta-Riekstiņa.
Viņas ieskatā, laiks, kas tiek pavadīts ieslodzījuma vietā, netiek izmantots lietderīgi. Liela daļa laika tiek pavadīta bezdarbībā. Jaunieši šajā laikā apgūst cietumam raksturīgu kultūru, kas rada bažas, ka, izejot ārā no iestādes, nekas viņu dzīvē nemainīsies uz labo pusi, bet drīzāk otrādi, stāstīja inspekcijas vadītāja.
VBTAC priekšniece atzina, ka inspekcijas pārstāvji bijuši arī citās iestādēs, kurās nepilngadīgie vai nu gaida tiesu, vai izcieš sodu, taču situācija nekur nav bijusi tik slikta kā Cēsīs. Turklāt vairāk nekā puse jauniešu runā par to, ka viņi domā par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumu. Šis skaitlis ar katru gadu palielinās, liecinot par to, ka šī situācija ar katru gadu pasliktinās, uzskata Rieksta-Riekstiņa.
Turklāt uzraugi izmantojot jauniešus savu problēmu risināšanai. Ja kāds nav pietiekami disciplinēts, tad nevis uzraugi nodarbojas ar viņa disciplinēšanu, bet manipulē ar pašiem jauniešiem, tātad tie, kuri ir līderi, kuri ir stiprāki, izrēķinās ar vājākajiem, stāstīja Rieksta-Riekstiņa.
"Ja jau iestādē, kurā ir pietiekami daudz profesionālu cilvēku, var turpināties vardarbība, tas liecina, ka kaut kas nav kārtībā ar darba organizāciju," atzīmēja Rieksta-Riekstiņa.
Jaunieši arī sūdzoties par to, ka tiek sodīti netaisnīgi un nekonsekventi, jo viņiem ir izteikta taisnīguma izjūta. Tāpat jauniešos ir zudusi ticība par esošo situāciju runāt, jo viņi netic, ka kaut kas var mainīties. Turklāt, iznākot no audzināšanas iestādes, liela daļa jauniešu iznāk ar pārliecību, ka pasaulē nav taisnības, ka uzticēties nevienam nevar, tas ir pretēji tam, ko šajā laikā inspekcijai gribētos, lai jaunieši uzzina, norādīja Rieksta-Riekstiņa.
Pēc Riekstas-Riekstiņas teiktā, arī vardarbības gadījumiem iestādē ir tendence turpināties. Inspekcija secinājusi: lai gan finansējums ir neliels, tomēr arī tas netiek izmantots efektīvi.
Situācija kopumā ir atkarīga no vadītāja, sacīja Rieksta-Riekstiņa, uzsverot, ka vairākkārt rakstītas vēstules IeVP vadībai, taču saņemta atbilde, ka situācija mainīsies, kad būs jauna iestādes ēka. Arī jau 2010.gadā lūgts vērtēt Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem vadītāja atbilstību amatam, taču saņemtas dažādas atrunas un norādes uz problēmām ar finansējumu.
Viņa pauda cerību, ka beidzot šī situācija mainīsies un mainīsies radikāli.
Savukārt "Providus" pētniece Ilona Kronberga situāciju Iļģuciema cietumā raksturoja, sakot, ka pa laikam šajā cietumā notikuši pašsakropļošanās mēģinājumi, taču līdz šim to nav bijis tik daudz un tie nav noveduši pie letāla iznākuma.
Sievietes, kas šajā cietumā atrodas, prasa īpašu pieeju, kāda netiek pielietota, strādājot ar citām personu grupām.
Kronberga sacīja, ka ir sarežģīti jautājumi, kas saistīti ar sieviešu emocionālo stāvokli, daudzas sievietes ir slimas ar dažādām psihopātijas formām, tāpēc tas prasa no darbinieka lielu iejūtību un izpratni, kas ar šīm sievietēm notiek. Situāciju var kontrolēt, komunicējot ar ieslodzītajām, komunicējot ikdienā un tā jūtot, kas ar katru no viņām notiek.
Pēdējā laikā tāda komunikācija, kāda tā bija iepriekšējās priekšnieces laikā, vairs ar ieslodzītajām nenotiek, sacīja Kronberga.
Viņa piebilda, ka iepriekš sievietes nav bažījušās no atraidījuma, viņas zinājušas, ka tiks uzklausītas, taču šobrīd tā vairs nav un tieši tas, iespējams, ir viens no pašnāvību iemesliem.
Iespējams, ka iemesls ir arī tas, ka sievietes nav garīgi veselas, tāpēc būtiski, ka šādai īpašai grupai jābūt īpašiem uzraudzības pasākumiem, rezumēja Kronberga.
Jau ziņots, ka aprīlī par Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieci sāka strādāt Grīnberga, kura iepriekš strādāja Rīgas Centrālcietuma Uzraudzības daļas priekšnieces amatā. Grīnberga Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieces amatā tika iecelta, jo iepriekšējā cietuma vadītāja Nadežda Trosjuka devās izdienas pensijā.