"Algu palielināšanas kritērijus piedāvāja ministrs, un, tā kā visi šie kritēriji tika izpildīti, tika pieņemts lēmums palielināt atalgojumu. Regulāri gan mutiski, gan e-pasta vēstulēs ziņoju par to ministram, arī viņa atvaļinājuma laikā, Pavļuts tika informēts arī par atalgojuma apmēru, taču divas nedēļas pēc akcionāru sapulces, kurā lēmums par algām tika pieņemts, nesekoja nekāda reakcija," sacīja Pūce.
Viņš skaidroja, ka Pavļuta izvirzītie kritēriji atalgojuma palielināšanai bija uzņēmuma darbības rezultātu un valdes locekļu darba novērtējums, izpēte par atalgojuma līmeni tirgū un noteikti skaidri sasniedzamie mērķi nākamajam periodam. Tāpat uzņēmumam bija jābūt pelnošam un jābūt izpildītiem iepriekš izvirzītajiem mērķiem. Visi šie kritēriji tika izpildīti, norādīja Pūce.
"Ja ministra viedoklis pēkšņi ir mainījies, tad tas ir normāli. Nākamnedēļ notiks Latvenergo akcionāru sapulce, kurā atalgojuma apjoms tiks pārskatīts," sacīja Pūce.
Ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe informēja, ka Pavļuts atradās ikgadējā atvaļinājumā no 2012.gada 14.decembra līdz 2013.gada 7.janvārim. AS Latvenergo akcionāru sapulce notika 19.decembrī, kad ministrs jau bija atvaļinājumā.
Grūbe informēja, ka tikai pēc akcionāru sapulces norises Pūce nosūtīja ministram e-pastu par notikušo akcionāru sapulci, tajā pieņemtajiem lēmumiem, informējot, ka bija lūdzis uzņēmuma vadībai sagatavot valdes darba pašnovērtējumu, priekšlikumus par iespējamām struktūras izmaiņām un apkopojumu par atalgojumu atbilstošajā amatpersonu līmenī Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
"Šajā e-pastā, informējot par jau pieņemtajiem lēmumiem, Pūce arī pirmo reizi min atalgojuma apmēru izpilddirektoriem, kas iepriekš ar ministru nebija pārrunāts. E-pastā netiek sniegta informācija par to, kāds ir bijis valdes darba novērtējums un kā tas saskan ar Latvenergo darbības rezultātiem, kā arī nav minēti nākamajam periodam izvirzītie mērķi. Uzreiz pēc atgriešanās no atvaļinājuma ministrs uzdeva Pūcem sniegt paskaidrojumus par iepriekš minēto. Ņemot vērā valsts sekretāra slimību, paskaidrojumu sniegšanas termiņš tika noteikts 15.janvāris, un ministrs cer, ka paskaidrojumi tiks sniegti noteiktajā laikā," norādīja Grūbe.
Jau ziņots, ka Pavļuts uzskata, ka atalgojuma palielināšana lielajos uzņēmumos veikta nesamērīgi un diskreditē valsts uzņēmumu pārvaldības reformu, tāpēc lēmums par Latvenergo algām ir jāpārskata. Pavļuts atzina, ka viņš Pūcem kā AS Latvenergo kapitāla daļu turētājam jau iepriekš bija norādījis, ka jebkādiem lēmumiem, kas skar Latvenergo vadības atalgojumu, ir jābūt balstītiem labas pārvaldības praksē, ievērojot visus Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektā definētos principus un arī samērīgumu.
"Diemžēl valsts sekretārs lēmumu ir pieņēmis manā prombūtnē, pirms tam neinformējot ne par doto uzdevumu izpildi, ne arī plānotajiem algas apmēriem. Šādu situācijas risinājumu es nevaru akceptēt," uzsvēra ministrs. Ekonomikas ministrs šonedēļ pēc atgriešanās no atvaļinājuma pieprasīja Pūces paskaidrojumus par akcionāru sapulces lēmumiem, to pamatojumu un argumentāciju.
Jau ziņots, ka valsts uzņēmumi ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, izmanto iespēju no šā gada paaugstināt valdes locekļu atalgojumu. Izmaiņas attiecas uz AS Latvenergo, AS Latvijas Valsts meži, VAS Latvijas Dzelzceļš, AS Augstsprieguma tīkls, Paula Stradiņa slimnīcu, Austrumu slimnīcu un VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. Piemēram, AS Latvenergo valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora Žīgura atalgojums noteikts 8784 lati mēnesī, savukārt Latvenergo valdes locekļu un virziena direktoru atalgojums būs 7506 lati mēnesī.
(ziņa papildināta no 5.-7.rindkopai)