Premjers Valdis Dombrovskis pēc padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka šīs komisijas viedoklis šajā jautājumā ir būtisks, ņemot vērā, ka tā ir jauna un nebijusi iniciatīva Latvijā, kas paredz nevis Satversmes grozījumus pēc satura, bet gan vairāku Satversmes pantu nemainību.
Uz jautājumu, kāda rīcība sekos, ja Valsts prezidents uzskatīs, ka komisijai šis jautājums nav jāskata, Dombrovskis atbildēja, ka par to būs jālemj, ja būs attiecīgs komisijas viedoklis.
"Tas ir ļoti būtisks grozījums, kas šajā gadījumā nav pat grozījums pēc satura, tieši otrādi ‒ ir piedāvāts neko negrozīt, tāpēc, ja Satversmē var būt panti, kurus pēc tam nekādi nav iespējams grozīt, tas ir jāizvērtē no konstitucionālo tiesību viedokļa," sacīja premjers.
Koalīcija pirms jebkādu tālāku lēmumu pieņemšanas gaidīs Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu.
NA frakcijas pārstāvis Raivis Dzintars norādīja ‒ frakcijai nav iebildumu, ka šo jautājumu nodod izvērtēšanai prezidenta pakļautībā esošajai komisijai.
Jau vēstīts, ka, reaģējot uz Dzimtās valodas sākto parakstu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu, Nacionālā apvienība izstrādājusi grozījumus Satversmē, paredzot, ka Satversmes 1., 2., 3. un 4.pants, kas nosaka Latvijas valstiskuma pamatelementus, kā arī 77.pants nav grozāmi.
Pirmie četri panti paredz, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, kurā vara pieder tautai, Latvijas teritoriju veido četri vēsturiski latviešu tautas apdzīvotie novadi – Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, valsts valoda ir latviešu valoda un valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru.
Satversmes 77.pants paredz ‒ ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, šādi grozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.
(papildināta ar 3. un 4.rindkopu)