Ministres preses sekretāre Elīna Bīviņa uzsvēra, ka tas ir subjektīvs viedoklis, bet vērtējumi par ēkas vizuālo izskatu un tā iekļaušanos pilsētvidē ir jāatstāj profesionāļu ziņā.
"Kultūras ministre noteikti neiesaistīsies publiskās debatēs par to, kas ir viena cilvēka subjektīvs vērtējums. Šajā valstī ir nolemts uzticēties profesionāļu vīzijai un redzējumam. Daudz produktīvāk būtu, ja viedokļus par to, kā ēka ierakstās pilsētvidē, izteiktu arhitekti," pavēstīja Bīviņa.
Arhitekts Pēteris Bajārs, komentējot Ušakova izteikumus, norādīja, ka Rīgas mēram nevajadzētu izteikties par Gaismas pils projektu.
"Tā viņam nevajadzētu izteikties, jo galu galā arī pati Rīgas dome ir atbalstījusi šo celtniecību. Turklāt bez attiecīgas izglītības nav pareizi vērtēt vēl nepabeigtu projektu," teica Bajārs.
Viņš arī piebilda, ka Rīgas mēram ir labi attīstīta fantāzija. "Mēram ir labi attīstīta fantāzija, jo saskatīt šajā projektā Maximu ir jāmāk," atzina Bajārs.
Bajārs bija atturīgs pašas ēkās vērtēšanā, norādot, ka katram arhitektam ir atšķirīgs redzējums par šo ēku. Viņš sacīja, ka par ēkas kvalitāti pagaidām ir pāragri spriest, jo tā vēl nav pabeigta.
Tomēr viņš sacīja, ka ēkai ir vairāki trūkumi. "Šis projekts velkas jau no 80.gadiem un savu laiku ir pārdzīvojis, jo tendences arhitektūrā mainās. Saistībā ar to bija jāizsludina starptautisks projektu konkurss, kurā varētu rast jaunākas idejas," paskaidroja arhitekts.
Bijušais Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe norādīja, ka būve atbilst tam, ko autors ir projektējis, bet vizualizācijā ēka tika rādīta dažādos apgaismojumos. Viņš uzskata, ka ēka labi iederas pilsētvidē.
"Neņemos strīdēties ar Rīgas mēru, var ēka patikt vai nepatikt, es personīgi kopsakaru ar Maxima ēkas ārējā veidolā neredzu. Ja pieņemam, ka darbadienu sākam agri, tad tieši rīta gaismā saules staros ēka izskatās izcili un eleganti. Ēka būs pozitīvs arhitektūras simbols un ar attiecīgiem izgaismojumiem priecēs arī Rīgas mēru. Ēka ir bez izgaismojuma, bet, tai sākot funkcionēt, aina būs citāda. Iekštelpās pašlaik ir tumšs, un nedod mums nekādu pareizo iespaidu," norādīja eksperts.
Viņš uzsvēra, ka neviens Latvijas objekts nav izraisījis ārzemēs tik lielu publicitāti kā Gaismas pils.
"Pilsētai bibliotēka ir ieguvums, ja kādreiz Rīgas dome plāno pārcelt savus birojus uz Pārdaugavu, tad šī ir laba iespēja sakārtot pilsēttelpu un padarīt to starptautiski atpazīstamu. Bibliotēka būs garīgās dzīves atdzimšanas simbols Latvijai 21.gadsimtā, un būtu labi arī pilsētai izmantot šo iespēju un labiekārtot apkārtni. Tas nav placdarms kādam noliegumam," uzskata Dripe.
Jau ziņots, ka Ušakovs ne vienu reizi vien ir kritizējis Gaismas pils projektu. Viņš to nosaucis par stulbu, bet trešdien Latvijas Televīzijā sacīja, ka pašlaik ēka izskatās drausmīgi un tā viņam atgādina veikalu Maxima.
"Latvijai ir vajadzīga jauna bibliotēkas ēka, nav šaubu. Ēka šajos apstākļos par 130 miljoniem, kas pašlaik, es atvainojos, izskatās drausmīgi, es to katru dienu redzu pa logu. Kad bija vizualizācija, tas izskatījās stiklots projekts, bet tagad izskatās kā tāda milzīga Maxima," viņš kritizēja.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku jeb Gaismas pili ir projektējis arhitekts Gunārs Birkerts, kurš ir pasaulē pazīstamākais latviešu izcelsmes arhitekts.
Līgums ar būvniekiem tika noslēgts 2008.gada 15.maijā, paredzot, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība izmaksās 135,2 miljonus latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Gaismas pils celtniecību plānots pabeigt 2012.gada rudenī.
(ziņa papildināta ar Dripes viedokli)