"Lēmumu par Mades likvidēšanu pieņēma īpaša komisija, kurā tika iesaistīti veterinārārsti, zoologi, zvērkopji un citi jomas speciālisti. Notika konsultācijas arī ar igauņu ekspertiem," atzina A.Šteins.
Lēmums par lācenes nošaušanu pieņemts, jo Mades rīcība kļuvusi neprognozējama - lācene reāli uzbrukusi zvērkopim.
Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Ingmārs Līdaka raidījumam atzina - ja mēģinātu dzīvnieku iemidzināt, iešaujot miegazāles, tad paietu zināms laiks līdz medikamenti iedarbotos un nav prognozējams, ko lācis šajā laikā sastrādātu.
Nošautās lācenes āda tiks saglabāta, lai veidotu lācenes izbāzeni, kurš varētu tikt izstādīts muzejā vai Līgatnes dabas takās, aģentūrai LETA pastāstījis Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.
Lēmums par lācenes nošaušanu nav bijis vienpersonisks, to pieņēmuši visi speciālisti, kas notikuma vietā atradušies brīdī, kad sapratuši, ka citu variantu nav. Lāceni nebija iespējams notvert piemērotā attālumā, lai iešautu miega ampulu, turklāt ar lenkšanu tik tuvu Madei piekļūt nebija iespējams.
Zīverts neapstiprina sabiedrībā izskanējušo informāciju, ka Made it kā būtu uzbrukusi zvērkopei Velgai Vītolai. Draudu ne zvērkopjiem, ne medniekiem nav bijis, tomēr Made bēguļoja un slēpās, turklāt teritorija, kur viņa atradās, apgrūtināja viņas meklēšanu.
Lācenes uzvedība bija ļoti atšķirīga no rudens, kad Made brīvībā izlauzās pirmo reizi. Galvenais trūkums bija tas, ka Made tā arī neizveidoja kontaktu ar zvērkopjiem.
Zīverts uzsver, ka tika darīts viss, lai mēģinātu iešaut miega ampulu, taču meža apstākļos, kur ir stāvas nogāzes un nepārredzams apvidus, tas nav viegli. Lēmums par lācenes nošaušanu tika pieņemts sabiedrības interesēs. Pēc sabiedrības reakcijas speciālisti spriež, ka ne katrs apzinās to risku, kāds bija, sekojot lācenei. Kad Made kļuva arvien nervozāka un bēguļoja, jebkurā brīdī varēja būt situācija, ka viņa parādās no citas puses un uzbrūk zvērkopjiem. Šajā gadījumā lācis vienalga būtu jānošauj.
Turklāt speciālisti, kas lācim sekoja jau vairākas dienas, bija paguruši un ar katru dienu modrība zuda, radot lielāku risku notikt kādai nelaimei.
(pievienots Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās
administrācijas direktora vietnieka Mārtiņa Zīverta komentārs)