Savukārt Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta Veterinārās sanitārijas dienesta nodaļas vadītāja vietnieks Gintauts Čereška otrdien informēja, ka zirga gaļa atrasta Kuršu zemes konservos Military quality un Nostalgia, kā arī Rēzeknes gaļas kombināta konservos Breakfast for student.
"Vakar un šodien veicam pārbaudes Rēzeknē, un produktu - konservu un desu - paraugus esam nosūtījuši uz Lielbritāniju. DNS izmeklējumi nav lēts prieks un maksā ap 100 mārciņām katrs. Tikai vakar saņēmām valsts piešķirto finansējumu - 9355 latus -, kas mums ļaus līdz marta beigām veikt vēl apmēram 50 produktu analīzes visos gaļas pārstrādes uzņēmumos," sacīja Balodis.
Viņš arī norādīja, ka uz Lielbritānijas laboratoriju pagājušajā nedēļā nosūtīti divi SIA Kuršu zeme izstrādājumu paraugi un arī šīs atbildes vēl nav saņemtas.
"Tikmēr esam pārbaudījuši visu Kuršu zemes dokumentāciju un neesam konstatējuši, ka viņi no vietējām kautuvēm būtu iepirkuši zirga gaļu. Visās pavadzīmēs figurē tikai liellopu gaļa, tāpēc tagad pārbaudām visus dokumentus saistībā ar liellopu gaļas iepirkšanu no Eiropas Savienības," norādīja Balodis.
Tāpat PVD vadītājs atzina, ka saistībā ar nosacīti nelielo zirga gaļas apriti esot ļoti grūti izsekot gaļas virzības dokumentus.
"Ja uz apmēram 100 000 liellopu gadā kautuvēs tiek nokauti nedaudz vairāk nekā 400 zirgi, pavadzīmēm ļoti grūti izsekot. Vetārsts kautuvē veic ekspertīzi zirga gaļai un tā to arī marķē, savukārt tālāk dokumenti "neseko". Vienīgais dokuments, kas nonāk līdz pārstrādes uzņēmumam, ir gaļas pavadzīme, kur vetārsts zīmogu neliek. Tātad kaut kur šajā starpposmā zirgs "pārtop" par liellopu," atzina Balodis.
Jautāts, vai līdzīgi patērētāju maldināšanas gadījumi notiek arī citās nozarēs, viņš atbildēja, ka tas ir iespējams un turpmāk dienests likšot lielāku akcentu uz pārbaudēm tieši saistībā ar produkcijas marķējumu.
"Mānīšanās var gadīties jebkurā nozarē. Pirms vairākiem gadiem veicām pārbaudes, kad cilvēki bija sūdzējušies par zivju konservos sardīņu vietā atrastām sardinellām. Daudz kas ir atkarīgs tiešām no cilvēku ziņojumiem, tādēļ aicinām vērsties PVD, ja rodas aizdomas par pircēju mānīšanu. Katrā ziņā turpmāk ļoti lielu akcentu liksim uz produkcijas izejvielu izsekojamību," sacīja Balodis.
PVD pārstāve Ilze Meistere portālam Diena.lv norādīja, ka - ja privātpersonai rodas aizdomas par produkta sastāvu, to var konstatēt, veicot produkta laboratorisko pārbaudi. Tomēr zirgu DNS konstatēšanu Latvijā nav iespējams veikt, un to izmaksas ir ļoti lielas.
PVD pārstāve gan norādīja, ka informāciju par produktu izmeklēšanas iespējām un izmaksām var sniegt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, kas, ja nav iespēju paraugus laboratoriski izmeklēt BIOR, pārsūta citai akreditētai laboratorijai.
"Protams, ja patērētājam ir aizdomas par produkta sastāva atbilstību marķējumam, var vērsties arī PVD, kurš veiks pārbaudi uzņēmumā, kurā produkts ir ražots un, ja pārbaudē iegūtie rezultāti, piemēram, tiks konstatēti pārkāpumi izejvielu izsekojamībā, marķējumā, receptūrā vai citi indikatori, liecinās, ka laboratoriskā kontrole ir nepieciešama, PVD valsts uzraudzības ietvaros var ņemt paraugu laboratoriskai izmeklēšanai," sacīja I.Meistere. PVD arī norādīja, ka valsts piešķirtais finansējums laboratorisko izmeklējumu veikšanai ir pieticīgs un šobrīd vairāk vērsts uz pārtikas nekaitīguma kontroli, proti, valsts uzraudzības programmu ietvaros tiek ņemti produktu paraugi izmeklēšanai uz mikrobioloģisko un ķīmisko piesārņojumu.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija ir uzdevusi visu dalībvalstu pārtikas apriti uzraugošajām iestādēm veikt liellopu gaļu saturošu produktu DNS pārbaudes, lai pārliecinātos, vai tie patiešām satur liellopu nevis zirgu gaļu. Lai apmaksātu produktu paraugu laboratorisko izmeklēšanu, tika pieprasīts un BIOR ir piešķirts finansējums.
PVD, saskaņā ar Eiropas Komisijas norādēm, kopumā ņems 50 paraugus zirgu DNS noteikšanai. PVD jau ir uzsācis paraugu ņemšanu pārtikas tirdzniecības vietās. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR PVD ņemtos paraugus nosūtīs laboratoriskai izmeklēšanai uz Lielbritāniju. Tāpat plānots ņemt 10 paraugus kautuvēs fenilbutazona atliekvielu noteikšanai zirgu gaļā. Pagājušajā gadā PVD laboratoriskai izmeklēšanai uz šo zāļu atliekvielām nosūtīja trīs paraugus, taču nevienā no tiem atliekvielas netika konstatētas.
Jau rakstīts, ka saskaņā ar Lietuvas PVD testēšanas analīžu rezultātiem Rimi veikalu tīklā visās trijās Baltijas valstīs ir apturēta tirdzniecība ar Rēzeknes gaļas kombināta ražoto produkciju, kuras sastāvā minēta liellopu gaļa, informēja Rimi pārstāve Laura Podskočija.
PVD apstiprina, ka pārbaudes SIA Rēzeknes gaļas kombināts sāka pagājušās nedēļas beigās un tās turpina arī šonedēļ. Šo pārbaužu ietvaros PVD pārbauda, vai uzņēmums kā izejvielu ir iegādājies zirgu gaļu, ja ir, tad no kādiem uzņēmumiem vai kurām valstīm. Dienests pārbauda visu uzņēmuma paškontroles dokumentāciju, tai skaitā to, kas apliecina uzņēmuma deklarētās prasības – izejvielu un gatavās produkcijas izsekojamību. Tiek pārbaudīta arī uzņēmuma ražoto produktu receptūra, marķējums un citi aspekti. Ja būs nepieciešams, PVD ņems arī paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.
Uz jautājumu, cik regulāri un kādas PVD veic pārbaudes pārtikas produktu ražojošajos uzņēmumos, I.Meistere sacīja, ka pārbaužu skaits pārtikas ražošanas uzņēmumos ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, proti – kāda veida produkciju uzņēmums ražo, vai un kādas neatbilstības ir konstatētas iepriekšējās pārbaudēs, vai ir saņemtas sūdzības par uzņēmumā ražoto produkciju.
"Augu izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumos plānveida pārbaudes notiek divas reizes gadā, dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumos – ne retāk kā trīs reizes gadā. Taču, kā jau minēju, pārbaužu skaits mēdz būt arī lielāks, iepriekš minēto iemeslu dēļ," skaidroja I.Meistere. Viņa norādīja, ka pārtikas ražošanas uzņēmumos PVD 2012. gadā ir veicis vairāk nekā 9 000 pārbaužu.
Pārbaudes laikā PVD pārbauda, kā tiek ievērotas higiēnas prasības uzņēmumā un vai tās ievēro arī personāls, tiek novērtētas ražošanas telpas, analizējot riska faktorus un to iespējamo ietekmi uz pārtikas produktu nekaitīgumu. Tiek pārbaudītas iekārtas un aprīkojums, ūdensapgādes sistēma. PVD inspektori pārbauda, kā tiek ievērots tehnoloģiskais process, vai ir ievēroti temperatūras režīmi, produktu marķējums, vai ir nodrošināta izejvielu izsekojamība, derīguma termiņi, iepakošanas materiālu atbilstība, kā tiek izmantotas pārtikas piedevas, receptūra. Tāpat tiek pārbaudīta uzņēmuma paškontroles sistēma – vai tā funkcionē, kā tiek ievērotas tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras, deratizācijas un dezinsekcijas procedūras.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn pārtikas ražošanas uzņēmumos visbiežāk konstatētās neatbilstības ir saistītas ar paškontroles sistēmu uzņēmumā un higiēnas ievērošanu ražošanas telpās. Par konstatētajiem pārkāpumiem pārtikas ražošanas uzņēmumos 2012. gadā PVD sastādījis 48 brīdinājuma rīkojumus un 198 administratīvos protokolus. 188 gadījumos piemēroti naudas sodi 16 092 latu apjomā, informēja I.Meistere.
(papildināta visa ziņa)