Koncepcija paredz, ka Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio saturā un struktūrā notiktu būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai. Paredzēts, ka šo modeli iespējams realizēt pakāpeniski. Šis modelis paredz esošo resursu sinerģiju, sadarbojoties veidot multimediālus projektus un veidot vienotu un modernu tehnoloģisko infrastruktūru. Šīs iespējas realizācijā nepieciešamas būtiskas sākotnējās investīcijas, lai nodrošinātu vienotu sabiedrisko mediju ar modernām tehnoloģijām.
Koncepcijas pilnveidošanā bija iesaistīti NEPLP pieaicinātie mediju eksperti Inta Brikše, Anda Rožukalne, Jānis Juzefovičs, Ilze Straustiņa, Jānis Domburs, Arnis Krauze, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība.
"Lēmumu pieņemšanā par sabiedrisko mediju attīstību un jauna sabiedriskā medija izveidi NEPLP uzskatīja,ka būtiski ir orientēties uz sabiedrību un nacionālajām interesēm informācijas vides attīstībā un ilgtspējībā. Pieņemot lēmumu par Koncepciju, NEPLP analizēja ne tikai par sabiedriskā medija attīstību pašreizējā Latvijas mediju situācijā, bet arī to, kā varētu attīstīties Latvijas nacionālā informācijas un kultūras vide kopumā," teikts NEPLP paziņojumā medijiem.
NEPLP norādīja, ka pašreizējās auditorijas, kuras sasniedz sabiedriskie mediji, ir vērtējamas kā kritiski nepietiekamas sabiedrības integrācijai un konsolidācijai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu sabiedrības attīstību. Tāpēc NEPLP uzskata, ka uzstādījumam sabiedriskajiem medijiem ir jābūt augstam – tiem ir jāaptver visi Latvijas iedzīvotāji, turklāt – nevis teritoriāli, bet orientējoties uz sabiedrības daudzveidību un nodrošinot sava satura pieejamību gan tradicionālajos, gan jaunajos kanālos. Jauno kanālu izmantojumā tieši sabiedriskajiem medijiem vajadzētu būt inovatoriem, radot jaunus formātus un žanrus, sekmējot dialogu ar sabiedrību un kvalitatīvu diskusiju telpu sabiedrībā.
NEPLP pārstāve Aija Cālīte-Dulevska LETAI stāstīja, ka NEPLP otrdien izvēlējās otro modeli, tomēr vispirms tiks īstenots pirmais modelis. Jau ziņots, ka pirmais modelis paredzēja saglabāt divas atsevišķas institūcijas - Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, bet tiktu veidota vēl trešā, kas bāzētos uz multimediju platformu. "Tas ir pakāpeniski īstenojams projekts, jo mums nav tādu finanšu, lai momentā ķertos klāt visa projekta realizēšanai," sacīja NEPLP locekle.
"Jauna vienota sabiedriskā medija izveide Latvijā būtu adekvāta iekļaušanās Eiropā notiekošajos procesos. Lai to varētu realizēt jaunā medija pārvaldībā jārealizē vairāki nosacījumi: profesionāls menedžments, izcila žurnālistu, redaktoru, producentu, režisoru un citu speciālistu komanda, atbildīgums attiecībās ar auditoriju, kompetence par sabiedrības interesēm un vajadzībām, zināšanas un komunikācijas resursi, lai sekmētu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību," teikts NEPLP paziņojumā.
Plānots, ka turpmākā rīcības plānojumā paredzēts veikt detalizētu finanšu analīzi, situācijas izpēti un detalizētu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi un projektu portfeļa izveidi 2012. gadā un 2013. gadā, kas noteiktu projektam realizācijai nepieciešamās finanses un darbības katrā no plāna realizācijas posmiem. Pašreizējais aktivitāšu plāns izvēlētā modeļa realizācijai paredz detalizētu situācijas izpēti sākt 2012.gada 3.ceturksnī un realizēt plānu līdz 2018. gada decembrim.
Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis portālam Diena.lv iepriekš norādīja, ka šajā gadījumā medija "satura izcilība un kvalitāte var kļūt nevienmērīga un riskē samazināties, jo no vienas puses, pieaug spēja ātri sakoncentrēt lielus spēkus kādu tematu atspoguļošanai". "Tai pat laikā, izveidojot kopīgas redakcijas, tai skaitā Ziņu dienestu, kuram būs viens vadītājs, pastāv liela iespēja, ka samazināsies viedokļu daudzveidība un mazāk tiks ņemti vērā radio un TV atšķirīgie formāti un valodas stili, piemēram, ja TV gribēs kaut ko dziļāk pētīt, tad var ciest radio ziņu ātrums dienas pirmajā pusē," teica J.Siksnis.
Radio ģenerāldirektors, runājot par finansējumu, atzina, ka naudas taupīšana ir "iespējama gandrīz neierobežoti, tas atkarīgs no tā, cik lielā mērā tiek samazināts saturs", taču tad mediju uzraugiem jānosaka, kāds tad īsti ir nepieciešamais Sabiedriskā pasūtījuma saturs. Viņš minēja, ka ietaupījumu dotu administrācijas samazināšana. Tomēr izdevumus radītu lieli, vienreizēji izdevumi saistībā ar juridisko un administratīvo sistēmu savietošanu, kā arī jaunas, kopējas ēkas veidošana, jo "bez fiziskas apvienošanas šim modelim nav jēgas", piebilda J.Siksnis.
Kā vēstīts, darba grupa, kas strādāja pie vienotā sabiedriskā medija koncepcijas jaunās redakcijas, vienojās tālāk virzīt trīs modeļus. Pirmais modelis paredzēja saglabāt divas atsevišķas institūcijas - Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, bet tiktu veidota vēl trešā, kas bāzētos uz multimediju platformu. Otrs modelis paredzēja veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbotos ar vienotu redakcionālo sistēmu. Trešais modelis paredzēja veidot apvienotu ziņu dienestu, bet pārējo saturu iepirkt no neatkarīgajiem producentiem.
(papildināta visa ziņa)