Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Pabalstu izmaksai jānotiek straujāk

No pērnā gada 1. decembra līdz šā gada 7. janvārim Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās nepilna darba laika nodarbinātajiem ir samaksājis 11,1 miljonu eiro.

Anotācijā par atbalsta instrumentiem minēts, ka šim laikam atvēlētā summa ir 20 miljoni eiro. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) nodokļu eksperts Jānis Hermanis teic, ka tas liecina, ka notiek kavēšanās ar pabalstu izmaksu, un tas nav vērtējams pozitīvi. Tomēr Hermanis uzsver, ka salīdzinājumā ar pavasari ļoti pareizi ir tas, ka līdztekus dīkstāves pabalstiem ir arī algu subsīdijas nepilnai nodarbinātībai. Līdz ar to pašlaik galvenais izaicinājums ir tieši straujāka pabalstu izmaksa.
 

11,1 miljons eiro

Analizējot VID datus, redzams, ka krietni vairāk ir izmaksāti dīkstāves pabalsti nekā algu subsīdijas. Kopā abiem atbalsta veidiem ir pieteikušies 6118 uzņēmumi, un ir izmaksāti 25 589 dīkstāves pabalsti darbiniekiem kopumā 7 234 780 eiro apmērā un 11 240 algu subsīdijas kopumā 2 466 603 eiro apmērā. VID skaidro, ka izmaksāto atbalstu skaits atšķiras no darba ņēmēju skaita, jo viens cilvēks var saņemt vairākus pabalstus, piemēram, divus mēnešus pēc kārtas vai divas reizes vienā mēnesī ar pārtraukumu pa vidu. 

Vidējais dīkstāves pabalsts minētajā laika periodā ir 295 eiro, bet vidējais algas subsīdijas atbalsts – 226 eiro. VID uzsver: summas ir nelielas tāpēc, ka decembrī tika maksāts par novembri un ārkārtas situācija tika izsludināta vien 9. novembrī, kad arī stājās spēkā ierobežojumi. Līdz ar to gan dīkstāves pabalsts, gan subsīdiju atbalsts ir maksāts par nepilnu mēnesi.

Jāatgādina, ka dīkstāves pabalsts klasiskajam darba ņēmējam ir 70% apmērā no vidējās bruto darba samaksas laikā no augusta līdz septembra un ir ne mazāks kā 330 eiro un ne lielāks kā 1000 eiro mēnesī. Tāpat darbinieks var saņemt piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem. Savukārt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekam dīkstāves pabalsts būs 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020. gada trešo ceturksni.

Ja runā par pašnodarbinātajiem, kas maksā patentmaksas, viņiem dīkstāves pabalsts ir 400 eiro par pilnu mēnesi, no kura, kā norāda Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija, ir jāsamaksā 100 eiro mēnesī par patentu.


Viesnīcas un ēdinātāji

Saskaņā ar VID datiem pēc 4045 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 1 110 342 eiro apmērā un 1033 patentmaksātājiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 289 176 eiro apmērā.

Ja raugās nozaru griezumā, visvairāk dīkstāves pabalstu (23%) ir izmaksāts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē (17%) un mākslas, izklaides un atpūtas jomā (10%). No visiem dīkstāves atbalstiem, kas izmaksāti pašnodarbinātajiem, 60% saņēmuši tie, kuru darbības NACE kods ir "citi pakalpojumi".

No patentmaksātājiem sniegtajiem dīkstāves atbalsta maksājumiem visvairāk – 75% – sniegti frizieriem un skaistumkopšanas speciālistiem.

Interesanti, ka vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī apstrādes rūpniecības nozarē un mākslas, izklaides un atpūtas jomā ir lielāks izmaksāto algas subsīdiju skaits nekā dīkstāves pabalsti. Tā ir būtiska atšķirība no izmitināšanas un ēdināšanas jomas, kurā ir divreiz vairāk dīkstāves pabalstu nekā algu subsīdiju. Tas liecina, ka tajās nozarēs, kur vien tas iespējams, uzņēmumi izvēlas darboties ierobežotos apstākļos, nevis darbību pārtraukt. 

Atšķirībā no pavasara šajā ārkārtas situācijā klāt ir nācis vēl viens atbalsta instruments – grants uzņēmumiem apgrozāmajiem līdzekļiem. No pērnā gada 1. decembra līdz šā gada 6. janvārim šādus grantus ir saņēmuši 12 uzņēmumi 227 964 eiro apmērā. VID arī min, ka galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumiem tiek atteikts dīkstāves un algu subsīdiju atbalsts, ir šādi: nav ieņēmumu samazinājuma vismaz par 20%; darba ņēmējiem nav deklarēta darba samaksa; 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī nav bijuši ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

Hermanis piekrīt tiem uzņēmējiem un nozaru asociācijai, ka Latvijai, nosakot kritērijus, lai kvalificētos atbalstam, pareizāk būtu bijis apgrozījuma kritumu mērīt pret attiecīgo mēnesi 2019. gadā, nevis pērnā gada augustu–oktobri.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas