Viņš uzsvēra, ka nākamā plānošanas periodā - laika posmā no 2014.gada līdz 2020.gadam - NAP pamatā ir jābūt rūpniecības attīstības politikai, jo rūpniecība ir tā, kas var garantēt darba vietas.
"NAP centrā varam likt kultūru, izglītību utt., bet, ja nebūs darba vietu, Latvijā izglītotie cilvēki valsti pametīs un ar augstāko izglītību Anglijā ravēs burkānus. Iepriekšējā NAP [no 2007.gada līdz 2013.gadam] centrā bija cilvēks, bet jaunajā plānā centrā jābūt augsto tehnoloģiju rūpniecībai," uzsvēra Ošlejs.
Viņš norādīja, ka iepriekšējais NAP nepietiekami lika uzsvaru uz rūpniecības attīstību, kas bijis plāna liels trūkums un ko vajadzētu labot nākamajā plānā.
Ošlejs arī ir pārliecināts, ka NAP ir jāsasaista ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu nākamajā plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam, jo tad būtu zināmas visas Latvijas prioritātes.
"Prioritāte ir rūpniecības apjomu dubultošana. Un, ja tas ir plānā minēts, tad ir vieglāk piešķirt ES naudu. Lai veicinātu rūpniecību, turpmāk nepieciešams finansējums visa veida tehnoloģiju uzņēmumiem. Tāpat jābūt zināmām metodēm, kā nodrošināt šādu uzņēmumu pelnītspēju," sacīja ekonomists.
Tāpat Ošlejs uzskata, ka iepriekšējais NAP bija pārāk izplūdis, kas esot visu Latvijas stratēģiju kopīga problēma. "Sliktas stratēģijas parasti ir biezas, un tās neviens nelasa, tāpēc šos dokumentus nevar saukt par stratēģijām, jo neviens ar tām neiepazīstas, izņemot tos, kas šos dokumentus paši gatavo. Stratēģijai ir jābūt uz vienas lapas, bet pēc tam var sekot izvērtāks apraksts," teica uzņēmējs, norādot, ka Pārresoru koordinācijas centram nevajag steigties ar NAP iesniegšanu valdībā, jo labāk to esot sagatavot lēnāk. "Nedomāju, ka īsā laikā NAP var uztaisīt kvalitatīvi," teica Ošlejs.
Jau ziņots, ka jaunā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītāja Mārtiņa Krieviņa galvenais darba uzdevums patlaban būs NAP sagatavošana, kuru viņš vēlas izstrādāt daudz saprotamāku visiem iedzīvotājiem.
Viņa mērķis būšot veidot īsu un viegli saprotamu dokumentu, kas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem viestu skaidrību, kur valsts virzās vidējā termiņā, vienlaikus iedodot arī skaidrus rādītājus, kā to izmērīt.
Līdz rudenim jaunais NAP ir jāiesniedz Saeimā, un tā sākotnējās prioritātes Krieviņš sola sagatavot līdz februāra beigām.
NAP tika apstiprināts Ministru kabinetā 2006.gada 4. jūlijā. Tas bija valsts attīstības plānošanas dokuments laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam.
Plāna pamatā ir Saeimā apstiprinātais zinātnieku izstrādātais Latvijas izaugsmes modelis "Cilvēks pirmajā vietā", kas paredz Latvijas izaugsmi balstīt uz cilvēka zināšanām, prasmēm un spēju efektīvi lietot tā rīcībā esošo kapitālu, zināšanas un tehnoloģijas.