Pašlaik savākti ap 200 iedzīvotāju parakstu, kas kopā ar apjomīgu uzskates materiālu un faktiem nosūtīti atbildīgajām iestādēm. Ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), ne Valsts vides dienesta (VVD) atbildes vēl nav. Ventspils dome ir lūgusi VARAM risināt šo jautājumu, ministrijas atbildes solis – VVD amatpersonu rotācija. No augusta, vēl pirms dienesta pārbaudes pabeigšanas, Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktore Inguna Pļaviņa strādās Madonā, bet Madonas RVP vadītājs Normunds Broks – Ventspilī.
Putekļi nekaitē
"Kādēļ man ir jācieš viena uzņēmuma dēļ? Kādēļ man ir jāstaigā bērnam pakaļ ar mitrajām salvetēm? Kādēļ jāmazgā rokas nevis pirms un pēc ēšanas, bet visu laiku. Kādēļ man ir jāvelk tumšas drēbes? Kādēļ es nedomājot nevaru apsēsties uz soliņa?" neizpratni pauž Agnese. Šī nav pirmā reize, kad ventspilnieki ceļ trauksmi par ogļu radīto piesārņojumu, taču tik lielu sašutuma vilni neatceroties neviens. Lietus nav spējis aizskalot melnos nosēdumus, taču iedzīvotāju aktivitāte ir palīdzējusi, atzīst Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš (Latvijai un Ventspilij) – kraujot otru kuģi, VTO jau bijusi cita pieeja.
Uzņēmuma un Valsts vides dienesta (VVD) ieskatā VTO formāli neko nepārkāpj, normatīvi esot ievēroti. Jautājums – vai tie ir pietiekami stingri. Arī vides konsultante Aiga Kāla klātesošajiem uzsvēra, ka ogļu radītajiem putekļiem Ventspilī nav būtiskas ietekmes uz cilvēka veselību, to sastāvam nav ārkārtīgi bīstamas iedarbības, lai par to būtu jāsatraucas. Cita lieta – melnās krāsas dēļ tie traucē iedzīvotājiem. Tomēr Kāla piebilda, ka uzņēmumam būtu jāsamazina putekļu daudzums pilsētā. Šogad neraksturīgo laikapstākļu dēļ cieto daļiņu (PM10) koncentrācija gaisā visā valstī ir daudz lielāka. Ventspilī neesot būtisku atšķirību no vidējā rādītāja valstī. "Es mazāk gribētu dzīvot Brīvības ielā Rīgā nekā Ventspilī," viņa atzina.
Iedzīvotāji gan apšauba staciju sniegtos datus, jo tās pamatā ir izvietotas Pārventā. Centrā savulaik mērījumus veikusi arī pašvaldības monitoringa stacija, taču to vairs nedara kopš 2014. gada. Kāla atzina, ka šāds atbalsta punkts tomēr noderētu. Izskanējis, ka staciju vajadzētu novietot uz policijas ēkas jumta – tieši pretī ogļu kalniem. Savukārt kāda Liepājas iedzīvotāja atsaucās uz VARAM pārstāves Lauras Jansones pirms diviem gadiem teikto, ka sabiedrībai sniegtā informācija par gaisa kvalitāti nav ticama, jo daudzas iekārtas ir novecojušas.
Apturēt tikai vētrā
Iedzīvotājus nepamet sajūta, ka VVD Ventspils vides pārvalde aizstāv uzņēmuma intereses. "Valsts institūcija tā nedrīkst izturēties pret iedzīvotāju sūdzībām," min Agnese, risinājumu saredzot ogļu pārkraušanā slēgtā veidā. Solījumu pārtraukt ogļu pārkraušanu atklātā veidā uzņēmums jau reiz izteicis. Pirms desmit gadiem izbūvētajā 80 miljonu vērtajā slēgtā tipa terminālī pašlaik tiek pārkrauti vairāk nekā 60% Krievijas akmeņogļu. Pārējais apjoms – zem klajas debess. Uz jautājumu, kāpēc tas nav izdarīts, VTO pārstāve Alīna Rugine atbildēja: "Mums bija jauna licence [B kategorijas atļauja], un tur bija jauni nosacījumi. Mums ir atļauts [pārkraut atklāti]."
Uzņēmumā atzīst – šovasar ir ekstrēmi laikapstākļi. Taču karstums netiek pieskaitīts pie nelabvēlīgiem meteoapstākļiem, tie ir vēja virziens un ātrums. Saskaņā ar 2013. gadā atkārtoti izsniegto atļauju ogļu pārkraušana jāaptur tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 21 metrus sekundē. Tā ir vētra. Tas, kā VTO izdevies šādu vēja ātrumu saskaņot ar vides pārvaldi, raisīja neizpratni. Tika ierosināts grozīt Ventspils brīvostas noteikumus, nosakot, kādos apstākļos darbs jāpārtrauc. VTO tehniskais direktors Māris Lieģis uzsvēra, ka tehniskais aprīkojums ogļu putēšanas mazināšanai ir pietiekams. Esot arī samazināta ogļu izkraušanas intensitāte, tās papildus laistītas: "Mums viss pludoja… No mūsu puses neput." Uzņēmums plāno izveidot vēl vienu ūdens ņemšanas vietu, platformas sniega lielgabalu izvietošanai un jaunu ūdensvadu teritorijas iekšpusē, lai ūdens no Ventas nebūtu jāved ar mucām. Ventspils RVP izvirzījusi uzņēmumam papildu nosacījumus: stingrāk sekot akmeņogļu grēdu mērījumiem un dokumentēt tos, pārvietot viena monitoringa staciju tieši pretim ogļu uzglabāšanas vietai, izveidot videonovērošanas sistēmu ogļu izkraušanai un kuģu iekraušanas kontrolēšanai. Tas jāizdara līdz augusta vidum.