Patlaban Viņķele piedāvā veidot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu iecerēto divu vietā, kā arī attiecināt procentpunktu sociālo iemaksu uz tādiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem kā mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem. Patlaban viens procentpunkts sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai tiek iekasēts tikai no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, bet pārējiem tiek piedāvāta iespēja veikt brīvprātīgās iemaksas.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece aģentūrai LETA norādīja, ka Viņķeles piedāvātās izmaiņas vērtē ļoti pozitīvi. Viņa atgādināja, ka Ārstu biedrība bija viena no organizācijām, kas Saeimā iesniedza lūgumu atlikt divu grozu sistēmas ieviešanu.
Aizsilniece uzskata, ka Latvijā jau tagad ir samazināta iespēja cilvēkiem piekļūt veselības aprūpei, bet, ieviešot divu grozu sistēmu, diezgan liela daļa iedzīvotāju nevarētu saņemt visus valsts sniegtos pakalpojumus.
Tāpat biedrības prezidente uzsvēra, ka ir jāsakārto nodokļu sistēma, bet ārsts nekādā gadījumā nedrīkst būt nodokļu inspektors - ārstiem jāārstē pacienti, bet par to, kāda ir nodokļu sistēma, jārūpējas citām institūcijām.
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide sacīja, ka asociācija atbalsta iecerētās izmaiņas. "Mēs nekādā ziņā nevēlamies dalīt cilvēkus dažādās kategorijās, tāpēc mēs šīs izmaiņas atbalstam," uzsvēra Veide.
Arī viņa norādīja, ka ārstiem ir jāsniedz palīdzība visiem cilvēkiem, kuriem tā nepieciešama, bet par nodokļu iekasēšanu ārstiem nav jāatbild.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka Viņķeles ieceres realizācijas gadījumā arī slimnīcām būt vienkāršāk, jo nebūs jākontrolē, vai pacients samaksājis nodokļus. Vienlaikus Kalējs nav pārliecināts, vai piedāvātās izmaiņas ir godīgas pret nodokļu maksātājiem, bet tā izvērtēšana, kā norāda biedrības vadītājs, ir valdības kompetencē.
Tikmēr Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, paužot savu personīgo viedokli, teica, ka izmaiņu pieņemšana ir politisks lēmums, kuram ir gan plusi, gan mīnusi.
Keris sacīja, ka šādām izmaiņām varētu būt pozitīva ietekme, tostarp nebūs nepieciešama birokrātiskās un dārgās sistēmas uzturēšana, turklāt Latvijā visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta piekļuve veselības aprūpei.
Vienlaikus Keris norādīja, ka, ieviešot šīs izmaiņas, tiks ignorētā tā sabiedrības daļa, kura uzskata, ka esoša sistēma nav taisnīga, jo cilvēki, kuri bez attaisnojoša iemesla nemaksā sociālās iemaksas, bet saņemt pakalpojumus tādā pašā apmērā, kā tie, kuri tās maksā pilnā apmērā.
Keris arī pieļauj, ka, ieviešot jauno kārtību, kurā pakalpojumi pienāksies visiem iedzīvotājiem, ar laiku varētu nepietikt pakalpojumu, tāpēc varētu nākties samazināt pakalpojumu apmēru, kas savukārt varētu novest līdz veselības aprūpes nozares privatizācijai.
Kā ziņots, koalīcijas Attīstības padomes sēdē Viņķele piedāvāja veidot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kā arī attiecināt procentpunktu sociālo iemaksu uz tādiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem kā mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem. Ministre gribētu, lai izmaiņas stājas spēkā no 2020.gada 1.janvāra.
Viņķele pēc šīs sanāksmes sacīja, ka visi valdību veidojošo partiju pārstāvji atbalsta virzību uz vienu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, turklāt arī ideja par viena veida pievienošanos valsts veselības apdrošināšanai konceptuāli tikusi atbalstīta.
Tikmēr Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) padomnieks veselības aprūpes jautājumos Renārs Putniņš (JV) sacīja, ka pagaidām ir pāragri runāt par atbalstu veselības ministres piedāvātajām izmaiņām valsts veselības apdrošināšanas organizēšanā.
Pēc Putniņa domām, lai atbalstītu Viņķeles ideju, nepieciešams konkrēts piedāvājums, jo patlaban notikusi pirmā sanāksme, bet par principiem, ceļiem un veidu, kā virzīties tālāk ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, runās nākamajā tikšanās reizē.
Attīstības komitejas otrā tikšanās notiks nākamnedēļ. Kā skaidroja Viņķele, ja tiks panākta vienošanās politiski, tad tālāk notiks diskusijas par piedāvājumu ar sociālajiem partneriem, darba devējiem, arodbiedrībām, kā arī mediķu un pacientu biedrībām. Ja arī diskusijās priekšlikums gūs atbalstu, tad ministre esot gatava "ātrā tempā" virzīties uz Ministru kabinetu ar likumprojektu, bet pēc tam - arī uz Saeimu.