FM norādīja uz vairākām mikrouzņēmumu režīma problēmām, tostarp sociālā nodrošinājuma riskiem. Likumprojektā Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā uzsvērts, ka mikrouzņēmumu regulējumā ir pakāpeniski jāievieš minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, par ko gan vajadzīgas padziļinātas diskusijas.
FM rosina pakāpeniski vairāku gadu laikā ieviest minimālās iemaksas, piemēram, nosakot to atbilstoši valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no minimālās algas (360 eiro) 122 eiro apmērā.
Valdība arī atbalstīja FM ideju ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju loku, nosakot profesionālās darbības jomas, kurās nebūs tiesību izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, sākot ar 2016.gadu.
Valdība arī atbalstīja priekšlikumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvert nosacījumu, ka mikrouzņēmumu darbinieks atkarībā no sociālās apdrošināšanas problēmas risinājuma pozitīvā efekta ir tiesīgs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu trīs līdz piecus gadus, sākot ar 2016.gadu.
FM ieskatā optimālais risinājums būtu veikt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, nosakot, ka pārejas periodā līdz brīdim, kad stāsies spēkā jaunās normas, varētu piemērot 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000 eiro, ja tiks rasts risinājums, lai segtu likumprojekta radītos izdevumus budžetā.
Ja līdz 2016.gada budžetu pavadošo likumprojektu iesniegšanas termiņam risinājums netiks rasts, FM iesaka veikt atkārtoti grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas ar 2016.gadu paredz piemērot 9% likmi apgrozījumam līdz 7000 eiro. Savukārt apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro 2016.gadā piemērotu 13% likmi, bet 2017.gadā - 15% likmi.
Tāpat FM informēja, ka mikrouzņēmumu nodokļa kopējie ieņēmumi 2014.gadā bija 51,1 miljons eiro. Atbilstoši FM aprēķiniem, veicot plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kopējā negatīvā fiskālā ietekme no 2015.gada līdz 2017.gadam būtu 38,1 miljons eiro, tai skaitā 2015.gadā - septiņi miljoni eiro, 2016.gadā - 13 miljoni eiro, bet 2017.gadā - 18,1 miljons eiro.
"Iegūtos papildu līdzekļus no šobrīd Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktās likmes palielināšanas ir paredzēts novirzīt tieši sociālajai apdrošināšanai, tāpēc minētā negatīvā ietekme ir attiecināma uz valsts speciālo budžetu," uzsver FM.
Jau ziņots, ka valdība pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā stundu garas diskusijas vienojās uz nedēļu atlikt jautājuma izskatīšanu par risinājumiem mikrouzņēmumu režīma finansēšanai.
Jau ziņots, ka Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados. Šo likumprojektu atbalstīja 89 deputāti, neviens nebija pret vai atturējies, bet parlamentārietis Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) balsojumā nepiedalījās.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) paziņoja, ka pašreizējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms rada nopietnus draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai, tāpēc risinājums ir pakāpeniska minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešana.
Ministrijā uzskata, ka spēkā esošais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs un likumprojektā ietvertās normas neatrisina Mikrouzņēmumu nodokļa likuma darbības laikā konstatēto galveno problemātiku - tas nenodrošina pietiekamas sociālās iemaksas nodokļa maksātājiem. Tādēļ šai situācijai jārod optimālākais risinājums, uzskata FM.