Latvijas makroekonomiskā attīstība pēdējā laikā ir bijusi iespaidīga un liecina, ka Latvija ir sekmīgi izmantojusi finanšu palīdzības programmu ekonomikas reformu īstenošanai. IKP pieaudzis par 4,3%, kas ir visstraujākais kāpums ES; budžeta deficīts samazinājies līdz 1,7%; arī inflācija ir diezgan zema — 2,4% (Komisijas 2012. gada rudens prognozes dati), bet jaunākie dati par bezdarba līmeni uzrāda tik ļoti vajadzīgo samazināšanās tendenci. Tagad ir svarīgi panākt, lai pašreizējās pozitīvās tendences, it īpaši zemais budžeta deficīts un inflācijas rādītāji, tiktu ilgstoši saglabāti zemi, īstenojot piesardzīgu fiskālo politiku un turpinot fiskālā ietvara nostiprināšanu, pieņemot Fiskālās disciplīnas likumu.
Komisija turpinās rūpīgi pārraudzīt plānotās un īstenotās strukturālās reformas, veicot pēcprogrammas uzraudzību, kā arī Eiropas semestra ietvaros. Komisija ir gandarīta par ierosinātajām reformām augstākās un profesionālās izglītības un zinātnes sektorā, kas atbilst Komisijas agrāk paustajiem ieteikumiem šajās jomās. Jāturpina darbs, lai pabeigtu "Hipotēku un zemes bankas" komercaktīvu pārdošanu un izveidotu vienotu attīstības institūciju, cita starpā, lai nodrošinātu struktūrfondu atbalsta efektīvu īstenošanu jaunajā ES fondu plānošanas periodā. Ir svarīgi arī turpmāk rūpīgi pārraudzīt augošos nerezidentu noguldījumus bankās.
Nepieciešamo reformu programmā iekļaujami arī šādi punkti - efektīvāka sociālo pabalstu saņēmēju mērķgrupu noteikšana un iedarbīgāka sociālā politika, pamatojoties uz drīzumā iznākošo PB pētījumu; valsts uzņēmumu pārvaldības reformas tālāka īstenošana; Konkurences padomes spēju nostiprināšana; valsts pārvaldes reformas (cilvēkresursu stratēģija, atalgojuma sistēma, publiskais iepirkums) un tiesu sistēmas stiprināšana.
ES aizdevuma programma Latvijai noslēdzās 2012.gada 20.janvārī. Paredzēts, ka pēcprogrammas uzraudzības vizītes notiks divreiz gadā līdz laikam, kad būs atmaksāti 75% no ES aizdevuma Latvijai.