Sākotnēji uzņēmums nodrošinās robežas joslas sagatavošanu, apauguma, krūmu, zāles, latvāņu noņemšanu un stabiņu montāžu. Žoga vietu sāks sagatavot Valsts robežsardzei prioritāros posmos, izmantojot tādu tehnoloģisko risinājumu, kas būtiski apgrūtinās robežas šķērsošanas mēģinājumus, uzsvērts paziņojumā.
Kā liecina "firmas.lv" dati, būvniecības uzņēmuma "Aimasa" lielākais īpašnieks ir Sandris Apsīts - 50%, 40% daļu uzņēmumā pieder Aināram Cakaram, bet atlikušie 10% - Jānim Dreimanim. Pagājušā gada pārskatu uzņēmums vēl nav iesniedzis, bet 2019.gadā tas strādājis ar 40,5 miljonu eiro apgrozījumu un 2,7 miljonu eiro peļņu.
Savukārt runājot par patstāvīgā žoga uz Baltkrievijas un Latvijas valsts ārējās robežas izbūvi, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) vairākkārt esot atzīmējusi, ka Iekšlietu ministrija nedrīkst pieiet pavirši darbu īstenošanai, un ir jānodrošina, ka patstāvīgo inženiertehnisko būvi pēc darbu pabeigšanas būtu iespējams nodot ekspluatācijā un nebūtu tāda situācija, kā uz Krievijas robežas, kad daļa žoga ir jāpārbūvē.
Pašlaik norit darbs, lai maksimāli ātri nodrošinātu Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi un nodošanu ekspluatācijā līdz 2024.gadam. Veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai turpinātu īstenot robežas izbūves darbus, informēja Curika.
Uzņēmumi, kas iepriekš piedalījušies robežas izbūvē, vairs darbus neveic, atzīmē ministrija. Šobrīd ir aktīvs kriminālprocess saistībā ar robežas izbūvi uz Krievijas un Baltkrievijas robežām, jo tika konstatēti vairāki pārkāpumi un iespējama valsts līdzekļu izšķērdēšana.
Pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecība uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju izmaksās 2,4 miljonus eiro.
Jau ziņots, ka dzeloņstiepļu žogs nosegs kritiskākās robežas vietas. Piecus kilometrus no plānotā apjoma pirmdien sāka izvietot armija, jo Latvija saņēma žogu dāvinājumā no Slovēnijas Aizsardzības ministrijas. Šodien Slovēnijas dāvinātā žoga izvietošanu plānots pabeigt.
Latvijas-Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā plānota ne vēlāk kā līdz 2024.gadam. Iekšlietu ministre iepriekš uzsvērusi, ka nodošana ekspluatācijā prasa laiku, taču pats žogs jau būs uzbūvēts ātrāk.
Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.