ĀM valsts sekretārs informēja, ka Ministru kabinets šodien uzklausīja Zemkopības ministrijas un ĀM ziņojumu par situāciju ar Norvēģijā aizturēto Latvijas zvejas kuģi, un to, kas tiek darīts, lai Latvijas kuģis tiktu atbrīvots un tiktu panākta Latvijas tiesību aizstāvēšana.
"Latvija turpinās sarunas ar Norvēģiju diplomātiskā ceļā, bet, ja šādā veidā netiks rasts risinājums, apsveram starptautiskas tiesvedības iespēju," uzsvēra Pildegovičs un piebilda, ka gan Eiropas Komisija (EK), gan Eiropas Savienības (ES) juridiskais dienests ir Latvijas pusē.
"Mēs saskatām Eiropas un Norvēģijas tiesību kolīziju, kā arī to, ka puses dažādi interpretē starptautiskās tiesības. Tāpēc esam pārliecināti, ka Latvijas zvejnieki neko nav pārkāpuši, bet ir rīkojušies saskaņā ar Eiropā pieņemtu regulējumu. Mēs aizstāvēsim mūsu zvejnieku intereses," teica ĀM valsts sekretārs.
Pildegovičs atturējās nosaukt precīzus termiņus, cik ilgi jautājums par aizturēto Latvijas kuģi tiks risināts diplomātiskā ceļā, tomēr ĀM sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju veiks situācijas juridisko un ekonomisko izvērtējumu, un pēc pāris nedēļām ar informatīvo ziņojumu atgriezīsies Ministru kabinetā.
"Turpināsim darbu ar EK un, ja tuvākajās nedēļās nespēsim atrisināt šo jautājumu, apsvērsim iespēju vērsties starptautiskajā tiesā," uzsvēra Pildegovičs.
Vaicāts par jūrniekiem, kuri patlaban atrodas uz aizturētā kuģa klāja, Pildegovičs norādīja, ka jūrnieku pārvietošanās brīvība nav ierobežota, savukārt "kuģim ir nelikumīgi traucētas tiesības zvejot".
Tajā pašā laikā ĀM valsts sekretārs norādīja, ka Latvijai un Norvēģijai ir draudzīgas partnerattiecības un šāda veida saimnieciski juridiski strīdi mēdz notikt arī starp draudzīgām valstīm, tāpēc ĀM valsts sekretāra ieskatā šis gadījums neiespaidos starpvaldību attiecības.
Kā ziņots, Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestējušas Latvijas zvejas kuģi Senators, kurš saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.
Latvija kopš 2014.gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, to plāno sākt arī Polijas kuģi.
Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare - sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014-2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.