Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

No Zinātniskās darbības likuma izņem normas, kas skar nacionālās drošības jautājumus

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien nolēma no Zinātniskās darbības likuma izslēgt normas, kas skar nacionālās drošības jautājumus, un nodot šo grozījumu precīzas redakcijas sagatavošanu Ministru kabineta (MK) kompetencē.

Tādējādi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādās pie grozījumu redakcijas sagatavošanas virzīšanai MK.

Komisija nobalsoja, ka pārējie likuma grozījumi, kas neattiecas uz nacionālās drošības jautājumiem, tiks virzīti atsevišķi izskatīšanai Saeimas sēdē 14.martā.

Par šo piedāvājumu nobalsoja astoņi komisijas deputāti, bet divi balsojumā atturējās.

Atbalstu likuma grozījumu sadalīšanai un normu, kas skar nacionālās drošības jautājumus, nodošanu MK pauda arī Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsults Kaspars Kuļikovs komisijā sacīja, ka ministrija ir gatava šo jautājumu virzīt MK, respektējot Valsts prezidenta vēstulē pausto. Viņš arī minēja, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ierēdņiem ir uzdevis izpētīt ārvalstu pieredzi šajā jautājumā.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) iesniedzis parlamentam jaunu piedāvājumu Zinātniskās darbības likuma grozījumu redakcijai. Priekšlikumos tiek rosināts papildināt 15.pantu, paredzot, ka "valsts drošības iestādes pārstāvji Latvijas Zinātnes padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar nacionālās drošības un valsts noslēpuma aizsardzības jomu".

Tāpat tiek piedāvāts papildināt 17.pantu par to, ka Latvijas Zinātnes padome ir tiesīga "konsultēties ar valsts drošības iestādi un saņemt tās atzinumu, ja jautājums skar nacionālās drošības un valsts noslēpuma aizsardzības jomu, kā arī jautājumos par zinātniskās institūcijas iespējamo izslēgšanu no reģistra saistībā ar tādu zinātniskās institūcijas darbību, kas rada apdraudējumu nacionālajai drošībai".

Savukārt saistībā ar Zinātniskā institūta direktora kompetenci SAB piedāvā, ka tajā ietilpst arī "informācijas aizsardzības nodrošināšana likuma noteiktā kārtībā, ja zinātniskajā institūtā tiek apstrādāta informācija, kas ir valsts noslēpuma objekts". Tāpat arī to, ka viņam jāinformē valsts drošības iestādi pēc tās motivēta rakstiska pieprasījuma par institūtā veiktiem un finansējumam pieteiktiem zinātnisko pētījumu projektiem un to dalībniekiem, kā arī par zinātnieku dalību ārvalstīs veiktos zinātnisko pētījumu projektos.

SAB sagatavotos priekšlikumus gan komisijā neskatīja, tos kopā ar komisijā saņemtajām vēstulēm nodos IZM.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēma nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos grozījumus Zinātniskās darbības likumā. Šādu lūgumu prezidentam izteica Saskaņas centra (SC) frakcija.

Valsts prezidentu neapmierina Zinātniskās darbības likuma grozījumos noteiktā valsts drošības iestāžu kompetence zinātnes jomā, proti, zinātniekiem tiktu uzlikts vispārīgs pienākums pārtraukt zinātnisko pētījumu, ja tas, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai.

Saeimā 14.februārī pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likumā paredz uzlabot zinātnisko institūciju tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi. Saskaņā ar šiem grozījumiem zinātnieka vispārējais pienākums ir pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai.

SC frakcija pauda bažas par šādu likumdošanas praksi, norādot, ka likuma grozījumi rada pavisam nopietnus riskus un bažas par valsts drošības iestāžu plāniem iejaukties augstskolu un citu zinātnisko institūciju jaunrades darbā.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) iesniedzis parlamentam jaunu piedāvājumu Zinātniskās darbības likuma grozījumu redakcijai, otrdien žurnālistiem sacīja SAB direktors Jānis Kažociņš.

Viņš norādīja, ka jaunais piedāvājums grozījumu redakcijai nebūs tik "šerps" kā iepriekšējais. "Varbūt daži mūsu darbinieki ir bijuši pārāk centīgi," atzina Kažociņš, raksturojot likuma grozījumu iepriekšējo redakciju. SAB direktors skaidroja, ka ar priekšlikumiem grozījumiem Zinātniskās darbības likumā SAB nācis klajā, jo tā uzdevums ir sargāt zinātnisko potenciālo. "Mums ir skaidri zināms, ka vairāku valstu dienesti mēģina no citām valstīm zagt zinātnisko potenciālu jeb izmantot zinātnieku specifiskās zināšanas, viņiem pašiem pilnībā nesaprotot, kāds tas mērķis varētu būt."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas