Kā norāda Veselības ministrija (VM), kaut arī līdz šim kompleksajā ēdienkartē varēja tikt pasniegti atsevišķi veģetāri ēdieni ēdienkartes dažādošanai, veģetāru kompleksu ēdienkarti izglītības un ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās pasniegt nedrīkstēja. Vienlaikus arī turpmāk iestādēm nebūs pienākuma ikdienā nodrošināt veģetāru ēdienkarti, bet, savstarpēji vienojoties un saņemot rakstveida iesniegumu, šāda iespēja var tikt nodrošināta.
Kā atzīst ministrijā Latvijas diētas ārsti un uztura speciālisti norāda, ka pārdomāta, sabalansēta un pilnvērtīga veģetāra ēdienkarte, kurā tiek izslēgta gaļa un zivis, var nodrošināt bērnu un pieaugušo ar nepieciešamajām olbaltumvielām, vitamīniem un minerālvielām. Šī iemesla dēļ grozījumi paredz, ka iestādes var izvērtēt iespēju nodrošināt veģetāru ēdienkarti, ja ir pieprasījums, kā arī iespēja sagatavot šādu ēdienkarti un pagatavot atbilstošu ēdienu.
Savukārt iestādēs, kur atrodas bērni, veģetāru ēdienkarti var piedāvāt, ja tiek iesniegta bērna likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums. Veģetāro ēdienkarti bērniem gan nepieciešams saskaņot ar uztura speciālistu vai dietologu, lai pārliecinātos, ka tā atbilst veselīga uztura pamatprincipiem un vecumam atbilstošām uztura normām, norāda ministrijā.
Slimību profilakses un kontroles centrs janvārī veica izglītības iestāžu elektronisko aptauju, kurā lielākā daļa jeb 71,9% vispārējo pamata un vidējās izglītības iestāžu norādīja, ka veģetārais uzturs izglītības iestādēs nav aktuāls, tomēr 13,7% izglītības iestāžu norādīja, ka izglītojamie interesējušies par veģetārā uztura iespēju, bet 12,6% gadījumos par veģetāra uztura nodrošināšanu ir interesējušies vecāki.
Veģetāra ēdienkarte grozījumu projekta izpratnē ir ēdienkarte, kurā tiek izslēgta gaļa un zivis, kā arī to produkti.
VM izstrādātajos grozījumos kopumā pārskatītas noteiktās enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas, precizēts atsevišķu pārtikas produktu, piemēram, augļu un dārzeņu daudzums nedēļas ēdienkartē. Grozījumi paredz arī izmaiņas noteiktās uztura normās, precizējot vecuma grupas pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestādēs, ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, ņemot vērā iestādes darba organizāciju, kā arī bērnu fizioloģiskās vajadzības atbilstoši vecumam.
Kā norāda VM, ņemot vērā izglītības un ārstniecības iestāžu, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtos pakalpojumus un ierasto dienas režīmu, lielākoties bērniem un pieaugušajiem ir zema līdz vidēja fiziskā aktivitāte. Un šī iemesla dēļ enerģētiskās vērtības bērniem un pieaugušajiem visos vecumos, noteiktas saskaņā ar dažādiem ieteikumiem un Ziemeļvalstu 2012.gada uztura rekomendācijām par devām, kas atbilst zemai līdz vidējai fiziskai slodzei.
Vienlaikus tāpat kā līdz šim enerģētiskās vērtības tika noteiktas atbilstoši iestādes sniegtā pakalpojuma veidam un ilgumam, piemēram, izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā enerģētiskās normas ir noteiktas 75% apmērā no dienas uztura nomas, ņemot vērā, ka šajās iestādēs tiek pasniegtas brokastis, pusdienas un launags. Savukārt vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādēs, enerģētiskās vērtības pusdienām ir noteiktas 35% apmērā no dienas uztura normas.
Papildu noteikumi paredz izmaiņas, kas precizē un papildina prasības ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai izglītības un ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Piemēram, turpmāk pusdienu ēdienkartē tiks atļauts iekļaut ne tikai pamatēdienu un zupu vai pamatēdienu un desertu, bet arī zupu un desertu.
Tāpat noteikumi paredz, ka personām ar ārsta noteiktu diagnozi, kuriem ir nepieciešama diētas korekcija, tiek nodrošināta visām noteiktajām uztura normām atbilstoša ēdienkarte, kā arī tiek precizēta atbildība par ēdienkartes atbilstību noteikumu prasībām - par to ir atbildīgs iestādes vadītājs.
M
Margarēta