Šobrīd lielākās diskusijas attiecībā uz sākumdeklarēšanas likumu ir par to, vai tiešām visiem, kuri glabā vairāk nekā 10 000 latu skaidrā naudā (4000 latu amatpersonām), ir nepieciešams to pierādīt, ieskaitot bankas kontā vienlaikus. Ja normu pieņemtu, tad naudai uz gadu miju būtu jāatrodas kontos.
Lielākā daļa deputātu, kuri paši glabā skaidru naudu, atzīst, ka pieņemot šādu normu, būtu jāatrod ļoti precīzs mehānisms, kā to izdarīt, lai cilvēkiem tas neradītu jaunus apgrūtinājumus un izdevumus, kā arī garantētu šo iemaksu drošību.
"Iznāks tā, ka visiem tiem, kas ir godīgi, ir stress, ieskaitīšana, un pēkšņi izrādās, ka viena liela daļa, kam vajadzētu iesniegt šo naudu, ir nodeklarējušas aizdevumus uz trešajām valstīm, nevis Eiropas Savienību, kaut kādiem čučikiem un bubļikoviem, un tad pēkšņi izrādīsies, ka satricināti ir visi, bet tie, kuri ir gribējuši, ir mierīgi izskaitījuši uz trešajām valstīm," uzskata Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņaprāt pilnīgi pietiekami būtu ar līdzīgu deklarāciju iesniegšanu, kā šobrīd tiek prasīts no valsts amatpersonām.
Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs gan uzskata, ka šo normu izslēgt nedrīkst, tomēr likumu jāveido tā, lai pēc tā pieņemšanas nebūtu prasības Satversmes tiesā, kas tik un tā neļautu likumam strādāt. Gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti atgādina par jau esošām likuma normām, kas bankām liedz pieņemt un izmaksāt bez papildu paskaidrojumiem lielas summas skaidrā naudā.
Tikmēr tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji de facto uzsver, ka norma par skaidrās naudas ne tikai deklarēšanu, bet arī uzrādīšanu vienā laikā ir topošā likuma mugurkauls un obligāta prasība.
Ja naudu varēs uzrādīt pēc katra paša ieskatiem, pastāv risks, ka viens otram to vajadzīgajā brīdī varēs aizlienēt. "Mūsu ieskatā arī iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka šis ir valstij ļoti nozīmīgs pasākums, un tas rezultāts, ko ar šo vēlas sasniegt ir daudz nozīmīgāks un sabiedrībai daudz vērtīgāks, nekā tās mazās neērtības, kas var saistīties ar dažu latu izdevumiem saistībā ar naudas nodošanu glabāšanai," saka KNAB pārstāve Ilze Jurča.
Likumsargi uzsver – precīzas ziņas par skaidras naudas uzkrājumiem ļauj labāk izmeklēt noziegumus. Un netērēt nesamērīgus resursus, lai izsekotu ķēdēm, kur cits no cita tikmēr aizņēmušies, kamēr izmeklētājs nonāk pie bezpajumtnieka, kurš turklāt sen jau miris. Tāpat ir cerības, ka skaidras naudas stāvokļa fiksēšana, ierobežos mēģinājumus mākslīgi uzpūst apgrozījumu, vienu un to pašu naudu caur vairākām personām pārskaitot vairākas reizes.
Tomēr šobrīd izskatās, ka deputāti no prasības uzrādīt skaidru naudu, ir gatavi atteikties vai vismaz krietni to mīkstināt, piemēram – ļaujot naudu noteiktajā brīdī uzticēt nevis elektroniskajai banku sistēmai, bet notāram, kurš izraksta attiecīgu papīru.
Otrs strīdus jautājums šobrīd ir plānotā iespēja legalizēt nereģistrētā saimnieciskā darbībā gūtos ieņēmumus, samaksājot 15% procentu nodokli. Savukārt, lai motivētu sniegt patiesas ziņas, sods par īpašumu neuzrādīšanu ir divreiz lielāks kā nodoklis legalizējoties - 30% no to vērtības. Ļoti piesardzīgi nodokļu amnestijas ideju vērtē tieši tiesībsargājošo institūciju pārstāvji.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns de facto skaidro: "Tad vajadzīga pierādījumu nastas pārnešana. Ja mēs nesākam izmantot šos citādos pierādīšanas līdzekļus, tad mēs nonākam situācijā, kad mēs ļaujamies apmuļķot, un nonākam pie tā, ko mums pārmetīs arī starptautiskie eksperti, ka mēs ne tikai nodokļu amnestijas procedūru veikuši, esam radījuši situāciju, ka noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir legalizēti, nomaksājot 15% nodokli."
Ja strīdi par šo normu ieilgs, deputāti pieļauj, ka amnestiju no projekta izņems un par to lems atsevišķi, lai nekavētu sākumdeklarēšanas ieviešanu.