Igaunijas uzņēmuma Skinest Rail pārstāvis šodien tiesai lūdza izdalīt atsevišķu tiesas procesu no Magoņa krimināllietas. Pārstāvis vēlējās, lai atsevišķi tiek izdalīta tieši lietas daļa, kas saistīta ar viņa pārstāvēto uzņēmumu. Lūgums tika pamatots ar Latvijas Kriminālprocesa likumu, kurā noteikts, ka juridiskas personas, kuras ir reģistrētas ārvalstīs, nevar tikt tiesātas Latvijas tiesā, bet ir jātiesā to reģistrācijas valstīs. Skinest Rail pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmumam lietas izskatīšanas laikā būs nepieciešami vismaz 12 liecinieki, kas ir Igaunijas pilsoņi, kā arī uzņēmumam būs nepieciešams veikt auditu, ko varot veikt tikai Igaunijā.
Tiesa apmierināja uzņēmuma prasību, taču noraidīja uzņēmēja Oļega Osinovska aizstāvju atkārtoti izteikto lūgumu par Osinovska lietas izdalīšanu un nodošanu skatīšanai Igaunijā.
Osinovska aizstāve Jeļena Kvjatkovska Limbažu rajona tiesai lūdza ļaut Osinovski piedalīties turpmākajās tiesas sēdēs, izmantojot videokonferenci. Tiesa šo prasību daļēji apmierināja, norādot, ka būs gadījumi, kad Osinovskim būs jāierodas uz tiesas sēdēm, taču pārējās reizēs varēs izmantot videokonferenci.
Uz tiesas sēdi Limbažos šodien ir uzaicināti divi liecinieki - Natālija Petrova, kura veselības apstākļu dēļ nav ieradusies, kā arī Guntis Krēgers, kurš esot bijis Magoņa šoferis.
Lietu vēl turpina skatīt. Nākamā tiesas sēde paredzēta 26.janvārī.
Jau ziņots, ka Limbažu rajona tiesa pērnā gada 8.septembrī nesāka izskatīt Magoņa kukuļošanas lietu pēc būtības, jo uz krimināllietas izskatīšanu nebija ieradies Osinovska uzņēmuma AS Skinest Rail pārstāvis.
Taču tiesa atcēla aizliegumu Magonim tikties ar Osinovski, kā arī samazināja Magonim uzlikto drošības naudu no 400 000 līdz 200 000 eiro, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātājam.
Tiesa arī noraidīja Osinovska aizstāvju lūgumu sadalīt Magoņa kukuļošanas krimināllietu un daļu par viņu nodot izskatīšanai Igaunijas tiesā. Tiesnesis lēmumu pamatoja ar to, ka lielākā daļa liecinieku atrodas Latvijā, tādēļ būtu apgrūtināta viņa nokļūšana uz Igaunijas tiesu.
2015.gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļošanas noziegumiem aizturēja toreizējo LDz valdes priekšsēdētāju Magoni.
Aizdomās par kukuļa došanu tika turēts Osinovskis. Pērn jūlijā Ģenerālprokuratūra pret Magoni sāka kriminālvajāšanu par aptuveni 500 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu, savukārt par šī kukuļa došanu tika sākta kriminālvajāšana pret Osinovski.
Portāls Diena.lv iepriekš ziņoja, ka Magonis, iespējams, tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar LDz ritošā sastāva servisa daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest.
Magonim KNAB aizliedzis izbraukt no valsts, ieņemt LDz valdes priekšsēdētāja amatu un tikties ar konkrētiem cilvēkiem, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs. Personas, ar kurām Magonim aizliegts tikties, advokāts atturējies minēt.
Osinovska advokāts Saulvedis Vārpiņš iepriekš skaidroja, ka Osinovskis vainu viņam inkriminētajā korupcijas noziegumā neatzīst. Uzņēmējs nenoliedz, ka devis naudu Magonim, taču tam esot bijis pavisam cits mērķis.
Gadu pēc Magoņa aizturēšanas nu jau no amata atbrīvotais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs žurnālam Ir paziņoja, ka viņam piedāvāts vienu miljonu eiro liels kukulis, lai Magoņa kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. Izmeklēšanu par kukuļa piedāvāšanas faktu Jurašam KNAB sācis šā gada sākumā.
Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs un Osinovska aizstāvis Vārpiņš iepriekš aģentūrai LETA norādījuši, ka viņu klienti nav piedāvājuši kukuli Jurašam.
euro