Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, no šī gada 3.jūlija paredzēts aizliegt laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.
Likumprojekta mērķis esot novērst un samazināt plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens, un cilvēka veselību. Tāpat ar grozījumiem iecerēts veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību, iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.
Likumprojekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū dažādas vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat plānots aizliegt no putu polistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotus izstrādājumus.
Ražotājam paredzēts pienākums kā alternatīvu patērētājiem piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas priekšmetus.
Savukārt dzērienu iepakojuma ražotājiem plānots noteikt prasības pārstrādātā materiāla daudzumam, tostarp no 2030.gada 1.janvāra iepakojumam būs jāsatur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas, paredz likumprojekts.
Likumprojekts paredz iespēju izpārdot vienreizlietojamās plastmasas preces, ja tās būs laistas tirgū līdz šī gada 2.jūlijam.
Aizliegumu paredzēts neattiecināt uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat likumprojekta prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm.
Plānots, ka no šī gada 3.jūlija ražotājiem un tirgotājiem būs jāmarķē noteiktas vienreizlietojamas plastmasu saturošas preces: higiēniskās paketes, tamponi, mitrās salvetes, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, kā arī dzērienu glāzes.
Ražotājiem likumprojektā paredzēts pienākums veidot paplašinātās atbildības sistēmas noteiktu plastmasu saturošu preču atkritumu apsaimniekošanai, piemēram, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas filtriem, zvejas rīkiem. Iecerēts arī noteikt prasību ražotājiem nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu, īstenojot plastmasas pudeļu dalītās savākšanas mērķi - 77% 2025.gadā un 90% 2029.gadā, šodien informēja VARAM. Tāpat ražotājiem būs pienākums informēt patērētājus par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī par šādu preču atkritumu apsaimniekošanu.
Paredzēts, ka valdībai būs jānosaka kritēriji plastmasu saturošu izstrādājumu klasifikācijai atbilstoši to vienreizējai un atkārtotai lietojamībai, kā arī citas prasības.
Likumprojekts paredz arī noteikt administratīvo atbildību par pārkāpumiem, tostarp par vienreizlietojamo plastmasu saturošu izstrādājumu alternatīvu nepiedāvāšanu. Fiziskai personai paredz piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 175 eiro, bet juridiskai personai - brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro.
Plastmasas izstrādājumu patēriņš strauji pieaug, diemžēl daļa no tiem nav pārstrādājami, un tas veicina strauju atkritumu pieaugumu, deputātiem šodien uzsvēra VARAM pārstāvji, akcentējot, ka, plastmasai nonākot dabā, tā pilnībā sadalās ļoti lēni - no pāris līdz pat vairākiem simtiem gadu. Latvijā vidējais radītais plastmasas apjoms ir 34 900 tonnas gadā un pārstrādāti tiek tikai 40% no plastmasas iepakojuma. 2018.gadā Latvijā katru dienu tika patērēti 150 000 plastmasas salmiņu, vēsta VARAM apkopotā informācija.
Aptuveni 80% no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir tieši plastmasa, pārsvarā vienreiz lietojamās preces.
Jūras piesārņojums ar plastmasu ir viena no graujošākajām mūsdienu globālajām problēmām, ko rada resursu neilgtspējīga izmantošana. Tāpat apdraudēti ir daudzi dzīvnieki, kuri norij šādus atkritumus un iet bojā, norādījuši likumprojekta autori.