Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Sestdiena, 13. aprīlis
Egils, Egīls, Nauris

No Rail Baltica iepirkuma izslēgtā Turcijas uzņēmumu apvienība vērsusies tiesā

Uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas "IC İçtaş İnşaat Sanayi̇ ve Ti̇caret A.Ş." un "Doģuş İnşaat Ve Ti̇caret A.Ş.", ir vērusies tiesā pret Latviju par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma atcelšanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" iepirkumā "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem Latvijā, noskaidroja aģentūra LETA.

Lieta saņemta Administratīvajā rajona tiesā Rīgā. Pašlaik izskatīšanas datums vēl nav ieplānots.

Piegādātāju apvienības ieskatos IUB pieņemtais lēmums par viena no divu kandidātu izslēgšanu no tik apjomīga un valstiski nozīmīga iepirkuma pašās iepirkuma beigās ir prettiesisks un nav nedz juridiski pamatots, nedz arī Latvijas valsts interesēs.

Viņuprāt, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu izteica piegādātāju apvienība no Turcijas, un sākotnējā summas atšķirība bija teju viens miljards eiro. Šobrīd, pēc pārrunām, kurās otrs pretendents - kopuzņēmums no Itālijas, Francijas un Polijas - samazināja sava piedāvājuma cenu, atšķirība joprojām ir vairāk nekā pusmiljards jeb 536 415 263 miljoni eiro.

Otrkārt, neesot izprotama procedūra, kurā sākotnēji pretendentiem, tostarp piegādātāju apvienībai no Turcijas, tika sniegta pieeja ierobežotas pieejamības informācijai, lai varētu sagatavot piedāvājumu, bet pēcāk, ar atsauci uz Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendāciju, pretendents tiek nepamatoti izslēgts no iepirkuma procedūras.

Bažas par politiski motivētu lēmumu šajā gadījumā raisa arī tas, ka "Eiropas dzelzceļa līnijas" jau ir spēkā esoši līgumi ar otru pretendentu par būvdarbu veikšanu, kas patlaban ir izpildes stadijā.

Uzņēmumā apgalvo, ka esot vēl virkne apstākļu, kas iepirkumam par Latvijas "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem liek izskatīties pēc farsa. Piemēram, Latvijas un Eiropas savienības normatīvo aktu bāze skaidri nosaka, ka gadījumos, kad kādā no dalībvalstīm tiek īstenoti kritiskās infrastruktūras objekti, pasūtītājs var izvēlēties - rīkot tipisku publisko iepirkumu, aizsardzības un drošības jomas iepirkumu vai nerīkot iepirkumu vispār, tai skaitā, slēgt būvdarbu līgumu bez iepirkuma.

Tādējādi, ja "Eiropas dzelzceļa līnijas" jau sākotnēji būtu rīkojusi aizsardzības un drošības jomas iepirkumu, VDD atzinuma lūgšana būtu leģitīma. Šobrīd viņu sniegtā rekomendācija tiesiski nav uzskatāma pat par saistošu šajā procedūrā. Vēl jo vairāk - piegādātāju apvienība no Turcijas ir pārliecināta, ka šādā procedūrā VDD oficiālais slēdziens būtu pilnīgi pretējs abiem pretendentiem. Respektīvi, attiecībā uz otru apvienību tas būtu negatīvs, jo esot pierādījumi, kas, iespējams, no VDD puses pašlaik neesot vispār izvērtēti. Proti, uzvarētāju apvienības "E.R.B Rail Baltica JV" itāļu kompānija "Rizzani de Eccher S.P.A." pusotru gadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā joprojām turpina strādāt Krievijas teritorijā.

Savukārt cita šīs apvienības dalībnieka - Francijas "Eiffage Génie Civil SAS" grupas uzņēmums - aktīvi strādā Krievijas teritorijā ar sev piederošu uzņēmumu un saskaņā ar publiski pieejamo informāciju divi no šī uzņēmuma klientiem ir iekļauti sankciju sarakstā. Kompānijas darbības profils ir rūpniecisko iekārtu piegāde un apkope - kritisks sankciju sektors -, taču 2022.gadā uzņēmums palielināja savu peļņu Krievijas tirgū par 254%, uzsver uzņēmumu apvienība. 

Savukārt attiecībā uz VDD rekomendāciju par piegādātāju apvienību no Turcijas, viņi uzskata, ka pamatojums šajā gadījumā faktiski ir bijis politisks vērtējums par Turcijas kā valsts lomu attiecībās ar Krieviju, vevis reāliem pašu uzņēmumu pārkāpumiem, kas varētu radīt Latvijas valsts interešu apdraudējumu.

Tādējādi šāda politiskos pieņēmumos balstīta rekomendācija esot ne tikai diskriminējoša, bet izskatās arī pēc sabotāžas mēģinājuma pret vienu no iepirkuma dalībniekiem, paļaujoties, ka apstākļos, kad Krievija ir sākusi nepamatotu un šokējošu agresiju, karu pret Ukrainu, Latvijas VDD darbības neviens neapšaubīs, pauž lietas pieteicēji.

Viņuprāt, šāda valsts institūciju rīcība ir nepieļaujama - jo īpaši Latvijai tik vērienīga un ne tikai finansiāli, bet arī stratēģiski nozīmīga infrastruktūras objekta būvniecībā. Viņi akcentē, ka projekta uzraudzība un būtiska tā realizācijas kavēšana attiecībā pret pārējām Baltijas valstīm jau šobrīd Latvijai liek izskatīties neglaimojoši starptautiskā mērogā, taču, pateicoties apšaubāmai iepirkuma procedūrai, var draudēt arī ar milzīgiem zaudējumiem.

Jau vēstīts, ka Eiropas platuma dzelzceļa līnija "Rail Baltica" Latvijā izmaksās četras reizes dārgāk par sākotnēji plānoto, ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Kad pirms sešiem gadiem prezentēja finanšu aprēķinus, "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap diviem miljardiem eiro, bet tagad tiek pieļauts, ka tas varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro. "Rail Baltica" pamattrasei jābūt gatavai līdz 2030.gadam.

Iepirkums par pamattrases būvniecību noslēdzās pagājušajā nedēļā. Saskaņā ar elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo ziņojumu tiesības slēgt līgumu ieguvis Francijas, Polijas un Itālijas kopuzņēmums "E.R.B. Rail Baltica JV". Viņu piedāvātā līgumcena bijusi 3,7 miljardi eiro. Otrs pretendents no Turcijas ar aptuveni pusmiljardu lētāku piedāvājumu finālā noraidīts kā neatbilstošs.

Iepirkumā nosauktie 3,7 miljardi eiro ietver tikai sliežu ceļus un ar tiem saistītās pārbūves. Tam būs jāliek klāt vēl izdevumi par elektrifikāciju, signalizāciju, stacijām un kravu termināļiem un citi. Līdz ar to kopējās izmaksas oficiāli netiek sauktas.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka konkursa otrajā kārtā bija uzaicinātas piedalīties personu apvienība "E.R.B. "Rail Baltica" JV", ko veido "Eiffage Génie Civil SAS" (Francija), "Budimex S.A." (Polija) un "Rizzani de Eccher S.p.A" (Itālija), personu apvienība "Webuild NGE-TSO JV", ko veido Itālijas un Francijas uzņēmumi "Webuild S.p.A.", "NGE Contracting SASU" un "TSO SAS", personu apvienība "OHLA - Gülermak "Rail Baltica" Joint Venture", ko veido "Obrascón Huarte Lain, S.A." (Spānija), "Gülermak Aģır Sanayi İnşaat ve Taahhüt A.Ş." (Turcija) un "Gülermak Sp. z o.o." (Polija), personu apvienība, ko veido Spānijas uzņēmums "Aldesa Construcciones S.A.", Ķīnas uzņēmums "China Civil Engineering Construction Corporation" un Latvijas uzņēmums SIA "TEK Baltic", kā arī personu apvienība, ko veido Turcijas uzņēmumi "IC İçtaş İnşaat Sanayi̇ ve Ti̇caret A.Ş." un "Doģuş İnşaat Ve Ti̇caret A.Ş.".

Lai arī būvdarbu veicējs atrasts, tomēr aizvien vēl nav visu būvprojektu - ne lielākajai daļai trases, ne saistītajiem objektiem. Šis darbs iekavējies par vismaz gadu, turklāt projektēšanai ir pieprasīts visai ievērojams papildu finansējums - vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Neplānoto projektēšanas papildu izdevumu segšanai Satiksmes ministrija pavasarī lūdza no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 46 miljonus eiro. Tā vietā Finanšu ministrija aicināja par fondiem atbildīgo auditoru grupu pārbaudīt "Rail Baltica" projektēšanas procesu. Pārbaude pabeigta, un, pēc finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vārdiem, aina neesot iepriecinoša: "Šobrīd tā pati projektēšana, gan visa infrastruktūra prasīs būtiski daudz lielākus līdzekļus, nekā tas ir līdz šim ziņots un skaidrība par to īsti nav. (...) Es domāju, ka nekavējoties Satiksmes ministrijai un "Rail Baltica" vadības grupai ir jānāk [Ministru] kabinetā ar ziņojumu, kas tad ir patiesie finanšu apmēri, kas ir nepieciešami." Ministrs norādījis, ka šobrīd nav skaidru scenāriju, kā šo milzīgo projektu nofinansēt.

Pagaidām tieši pamata trases būvniecībai pieejami tikai 160 miljoni eiro, par kuriem tuvāko divu gadu laikā plānots uzbūvēt 13 kilometrus trases starp Iecavu un Bausku. "Tiklīdz mēs piesakāmies jau šogad finansēšanas pieteikumā uz nākamo kārtu un tiklīdz mums ir līdzekļi, tā mēs uzreiz jau pasūtam nākamo, un tā mēs viņiem pasūtīsim šos te aptuveni 240 kilometrus secīgi, atbilstoši būvprojektu, naudas un nekustamā īpašuma pieejamībai," plānus aprakstījis "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Eiropas ilgtermiņa budžetā nākamajiem pieciem gadiem "Rail Baltica" vajadzībām iezīmēti 9 miljardi eiro, taču uz visām trim Baltijas valstīm kopā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas