Ugunsnedrošajā periodā, uzturoties mežā, visiem iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības. Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, ir noteikti daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko sodu un arī kriminālatbildību.
Uzturoties mežos un purvos ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus. Tāpat aizliegts kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas. Liegts arī atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem un veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar VMD mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Pēc meža ugunsgrēka likvidācijas, attiecīgā meža īpašnieka pienākums ir uzraudzīt ugunsgrēka vietu.
VMD informē, ka šogad jau reģistrēti 54 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 33,2 hektāri, tajā skaitā 5,9 hektāru platībā nodegušas jaunaudzes. Lielāko daļu šo ugunsgrēku dzēsa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Kā ziņots, 2016.gadā meža ugunsgrēki dzēsti 641 reizes 467 hektāru platībā. Vairumā jeb 75,7% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 15,7% gadījumu tā ir bija ļaunprātīga dedzināšana.