NMPD mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni; mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu; slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību; cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem; cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus, kā arī cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu).
Īpaši uzmanīgiem jābūt, rūpējoties par maziem bērniem – jāraugās, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā neatstājiet bērnus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Uzmaniet, lai bērns nepārkarstu guļot. Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par "siltumnīcu" un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās.
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu.
Izvairieties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas un ilgstošas sportošanas.
Karstā laikā NMPD mediķi iesaka:
- Ja iespējams, neuzturieties ilgstoši atklātā saulē un nestrādājiet, nesportojiet laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no plkst. 11:00 līdz plkst. 15:00);
- Velciet cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, uz ielām turieties vairāk ēnas pusē, paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens;
- Palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu un padzerieties pirms sāk mocīt slāpes. Pamīšus dzeriet vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Atcerieties, alkohols, stipra kafija un tēja pastiprina dehidratāciju jeb ķermeņa atūdeņošanos;
- Ja uz ielas paliek pārāk karsti, meklējiet atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām;
- Lietojiet saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu āda;
- Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējies ar slapju dvieli.
Pirmā palīdzība pārkaršanas gadījumā:
- novietojiet cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
- atģērbiet cietušo;
- mitriniet ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
- dodiet dzert vēsu ūdeni;
- vēdiniet, dzesējiet, radiet gaisa plūsmu;
- ja nepieciešams, izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un var būt bīstama cietušā dzīvībai. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 – 08.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).
Ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - zvani 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.