NMPD darba organizācijas efektivitātes pasākumi veicami sabiedriskā sektora izdevumu samazinājuma dēļ, ņemot vērā valdības noteiktās prioritātes 2025.gada valsts budžetā, tostarp ar valsts drošību saistītos prioritāros pasākumus.
Šogad NMPD budžets ir 119 miljoni eiro, no kuriem 90% veido izdevumi atlīdzībai, 8% precēm un pakalpojumiem, bet 2% kapitālajiem izdevumiem.
NMPD direktore Liene Cipule norāda, ka, lai arī šobrīd ieguldījums attīstībā izpaliek, taču dienestā redzams, ka efektivitātes iespējas vēl ir.
Pamatojumu darba organizācijas izmaiņām NMPD dod arī sistēmiskās pārmaiņas veselības nozarē. Veselības ministrijas iecere ir sakārtot pacientu nogādāšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās, ieviešot jaunu hospitalizācijas principu - primāri nogādāt pacientus tuvākajā slimnīcā, informēja NMPD.
"Tas mūsu brigādēm nozīmēs mērot ar pacientiem mazākus attālumus līdz slimnīcām un var dot iespēju dienestam saglabāt reaģētspēju arī ar mazāku resursu palīdzību," klāsta Cipule.
Brigāžu darba organizācijas izmaiņas tiks vērtētas, ņemot vērā dažādu kritēriju kopumu, tostarp brigāžu tīkla teritoriālo pārklājumu, brigāžu nodrošinājumu uz iedzīvotāju skaitu, demogrāfijas datus, iedzīvotāju blīvumu teritorijās un iekšējo kustību valstī, izsaukumu intensitāti dažādos diennakts laikos, kā arī slimnīcu tīklu un citus faktorus.
Viens no analizējamiem un salīdzināmiem efektivitātes rādītājiem ir brigāžu nodrošinājums uz iedzīvotāju skaitu Latvijā un arī starptautiskā prakse.
Šobrīd Latvijā ir viena brigāde uz vidēji 9500 iedzīvotājiem, savukārt Lietuvā un Igaunijā viena brigāde paredzēta 13 000 līdz pat 18 000 iedzīvotāju.
Arī daudzviet Eiropā šis rādītājs ir krietni augstāks nekā Latvijā, turklāt nosakot standartus atkarībā no iedzīvotāju blīvuma dažādās teritorijās.
Arī Latvijas iedzīvotāju krasi atšķirīgais blīvums dažādās teritorijās rada nevienmērīgu brigāžu nodrošinājumu - dažviet viena brigāde ir vidēji paredzēta uz 6000 iedzīvotāju skaitu, savukārt citviet uz vienu brigādi ir līdz pat 20 000 iedzīvotāju.
Būtisks darba efektivitātes virziens ir arī brigāžu sastāva pārskatīšana. Jau kopš 2018.gada NMPD veido dažāda sastāva un kvalifikācijas brigādes, pakāpeniski veidojot jaunas vai aizstājot ierastās trīs personu brigādes ar divu personu brigādēm līdzīgi kā tās darbojas citās Eiropas valstīs.
Nepieciešamība pēc tām ir bijusi vietās ar strauji pieaugošu iedzīvotāju skaitu vai mazāk apdzīvotās vietās, kur brigādei svarīgi būt teritoriālā pārklājuma dēļ.
Pilsētās lielākoties veidotas divu mediķu brigādes, kuras reaģē uz augstākas prioritātes izsaukumiem. Šajās brigādēs mediķi ir apguvuši drošu braukšanu un vada operatīvo auto. Savukārt brigādes ar vienu mediķi un autovadītāju lauku apvidos darbojas pēc pirmā reaģētāja principa - atrodas notikuma vietai tuvāk un var ierasties visātrāk, lai uzsāktu sniegt palīdzību. Tās reaģē uz zemākas prioritātes izsaukumiem.
Tāpat būtisks efektivitātes kritērijs ir brigāžu nodrošinājums dienā un naktī atbilstoši izsaukumu intensitātei - tā kā nakts stundās būtiski krītas izsaukumu skaits, tad šajā laikā nepieciešams mazāks brigāžu skaits, jo dienā tiek veikti 80%, bet naktī vairs tikai 20% izsaukumu.
Jau līdz šim NMPD ir pakāpeniski mazinājis brigāžu skaitu nakts stundās, palielinot to skaitu dienā, kas nav ietekmējis NMPD kopējo reaģētspēju un operativitāti.
Kā norāda NMPD, arī nākamajā gadā turpināsies mediķu apmācības drošā braukšanā, savukārt autovadītājiem uzsāksies jauna apmācību programma, kas sagatavos viņus lielāka atbalsta sniegšanai mediķiem.
NMPD nodrošina iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās, plāno katastrofu medicīnas sistēmu valstī, metodiski vada un organizē pirmās palīdzības apmācību valstī, kā arī glabā medicīnisko ierīču un medikamentu valsts materiālās rezerves.