Parlamenta sēdē pieņemtajā rezolūcijā teikts, ka pie plašākām protesta akcijām būtu jāpāriet tikai tad, kad tiks noskaidrota valdības stratēģija un turpmākā rīcība, ja pārrunas ar Izglītības un zinātnes ministriju beigsies ar organizāciju neapmierinošu rezultātu. Kā termiņš tiek noteikts marta vidus.
Masveida protesta akcijas nevajadzētu uzskatīt par pašmērķi, bet gan kā iedarbīgu veidu, kā cīnīties par krievu skolu aizsardzību, teikts rezolūcijā.
Lai aktualizētu jautājumu par krievu skolu saglabāšanu, "Nepilsoņu kongress" plāno rīkot diskusijas Latvijas un ārvalstu medijos, vākt audzēkņu un pedagogu parakstus atsevišķās skolās, vērsties starptautiskās organizācijās un pie ietekmīgiem sabiedriskajiem darbiniekiem. Tāpat arī ir plānots boikotēt valdošo partiju sponsoru preces un pakalpojumus.
Pieņemtajā rezolūcijā kā uzdevums ir noteikts mobilizēt visus Nepilsoņu kongresa cilvēkresursus cīņai par Latvijas krievu skolu attīstības garantiju nodrošināšanu.
Organizācija ir noraizējusies par to, ka pēc dažiem gadiem Latvijā krievu valodu varētu pārtraukt izmantot mācību procesā, kas pēc organizācijas domām ir ceļš uz minoritāšu skolu likvidēšanu Latvijā.
Nākamo "Nepārstāvēto parlamenta" sanāksmi plānots organizēt ne vēlāk kā šā gada 31.martā, lai novērtētu situāciju saistībā ar jauno reformu un spriestu par turpmāko rīcību.
Kā ziņots, jaunās valdības koalīcijas līgumā ir atzīmēts nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK viedoklis par atbalstu pārejai uz mācībām latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajās mazākumtautību skolās līdz 2018.gada 1.septembrim.