"Rezultāts ir tāds, kādu varējām sasniegt ar saviem spēkiem, jo, atšķirībā no citām partijām, sarakstam nepiesaistījām spilgtas personības no malas - politologus ar vārdu, vai kādus citus," sacīja Nemiro.
Viņš arī piebilda, ka atšķirības Saeimas vēlēšanu un EP vēlēšanu rezultātos, kā arī kopējā zemā aktivitāte liecina, ka vēlētājiem svarīgāk bijis redzēt, kas notiek Latvijā, nevis ārpus tās robežām.
"Par kopējiem vēlēšanu rezultātiem varu paust nožēlu, ka vēlēšanu uzvarētāji nav ieguvuši vismaz vienu mandātu vairāk, jo tad tāds politiskais spēks kā Latvijas Krievu savienība (LKS) varētu būt palicis aiz strīpas," sacīja Nemiro, piebilstot, ka viens no LKS panākuma iemesliem varētu būt arī tā dēvēto latvisko partiju sadrumstalotība.
Jautāts, kuras partijas pārstāvis būtu jāvirza kā Latvijas kandidāts eirokomisāra amatam, Nemiro sacīja, ka svarīgi virzīt tādu cilvēku, kurš EP jau sevi ir pienācīgi pierādījis. "Tagad varētu būt sarunas par Latvijas kandidātu. Manuprāt, gan Valdis Dombrovskis (JV), gan Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) sevi ir labi parādījuši līdzšinējā darbībā. Svarīgi neizvēlēties nepārbaudītu un iepriekš sevi ne ar ko neparādījušu personu," sacīja Nemiro.
Kā ziņots, ir saskaitītas nodotās balsis teju visos EP vēlēšanu iecirkņos, un vislielāko atbalstu - ap 26,2% - saņēmusi "Jaunā Vienotība", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Par "Saskaņu" nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNK) - ap 16,4% vēlētāju.
Apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) - ap 6,3% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, "Saskaņa" un VL-TB/LNNK varētu iegūt pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.
Zaļo un zemnieku savienība saņēmusi 5,34% vēlētāju atbalstu, taču varētu neiegūt mandātu EP. Tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija, bet "KPV LV" sniegums nav pietuvojies 5% barjerai.
Itamars Toledano
Irlielāmērāticams
Pesimists